Sarunvārdnīca

lv Vakar – šodien – rīt   »   af Gister – vandag – môre

10 [desmit]

Vakar – šodien – rīt

Vakar – šodien – rīt

10 [tien]

Gister – vandag – môre

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Vakar bija sestdiena. G--ter-w-s -a------. Gister was Saterdag. G-s-e- w-s S-t-r-a-. -------------------- Gister was Saterdag. 0
Vakar es biju kino. Gis-e---as -k -n --e-biosk-op. Gister was ek in die bioskoop. G-s-e- w-s e- i- d-e b-o-k-o-. ------------------------------ Gister was ek in die bioskoop. 0
Filma bija interesanta. D-e--ol-r-n- w-s int-r-s-a-t. Die rolprent was interessant. D-e r-l-r-n- w-s i-t-r-s-a-t- ----------------------------- Die rolprent was interessant. 0
Šodien ir svētdiena. Vandag--s-S---ag. Vandag is Sondag. V-n-a- i- S-n-a-. ----------------- Vandag is Sondag. 0
Šodien es nestrādāju. Vand-g-w--- ek -i-. Vandag werk ek nie. V-n-a- w-r- e- n-e- ------------------- Vandag werk ek nie. 0
Es palieku mājās. Ek bl---uis. / -k bly-b----- --is. Ek bly tuis. / Ek bly by die huis. E- b-y t-i-. / E- b-y b- d-e h-i-. ---------------------------------- Ek bly tuis. / Ek bly by die huis. 0
Rīt ir pirmdiena. M-r- -s-M-and--. Môre is Maandag. M-r- i- M-a-d-g- ---------------- Môre is Maandag. 0
Rīt es atkal strādāšu. M-r--werk-ek w-e-. Môre werk ek weer. M-r- w-r- e- w-e-. ------------------ Môre werk ek weer. 0
Es strādāju birojā. Ek --rk -p -a-to--. Ek werk op kantoor. E- w-r- o- k-n-o-r- ------------------- Ek werk op kantoor. 0
Kas tas ir? Wie i---i-? Wie is dit? W-e i- d-t- ----------- Wie is dit? 0
Tas ir Pēteris. D-t-i- --t--. Dit is Peter. D-t i- P-t-r- ------------- Dit is Peter. 0
Pēteris ir students. Pe-e--is -n s--den-. Peter is ’n student. P-t-r i- ’- s-u-e-t- -------------------- Peter is ’n student. 0
Kas tā ir? Wi- -s-dit? Wie is dit? W-e i- d-t- ----------- Wie is dit? 0
Tā ir Marta. D-t -- -ar-h-. Dit is Martha. D-t i- M-r-h-. -------------- Dit is Martha. 0
Marta ir sekretāre. M--th- -s -n-sekre--res-e. Martha is ’n sekretaresse. M-r-h- i- ’- s-k-e-a-e-s-. -------------------------- Martha is ’n sekretaresse. 0
Pēteris un Marta ir draugi. Pe--r e--M-r--- i- --i--de. Peter en Martha is vriende. P-t-r e- M-r-h- i- v-i-n-e- --------------------------- Peter en Martha is vriende. 0
Pēteris ir Martas draugs. Pe----i--Mar-ha-se-vr-e--. Peter is Martha se vriend. P-t-r i- M-r-h- s- v-i-n-. -------------------------- Peter is Martha se vriend. 0
Marta ir Pētera draudzene. M-rth- is--eter -e --i--di-. Martha is Peter se vriendin. M-r-h- i- P-t-r s- v-i-n-i-. ---------------------------- Martha is Peter se vriendin. 0

Mācīšanās miegā

Svešvalodu apgūšana mūsdienās ir daļa no vispārējās izglītības. Ja vien to mācīšanās nebūtu tik nogurdinoša! Labas ziņas tiem, kam tās sagādā grūtības. Jo iemācīties miegā ir efektīvāk! Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie tāda slēdziena. Un šo metodi mēs varam izmantot arī mācoties valodas. To, ko mēs esam pieredzējuši pa dienu, mēs apstrādājam miegā. Mūsu smadzenes analizē jaunos iespaidus. Viss pieredzētais tiek vēlreiz pārdomāts. Un jaunais saturs tiek nostiprināts mūsu smadzenēs. Jo īpaši labi tiek nostiprinās tas, ko esam mācījušies pirms iemigšanas. Līdz ar to, atkārtot nozīmīgas lietas pirms iemigšanas, ir noderīgi. Dažādas miega fāzes atbild par atšķirīgām mācību vielām. Miegs ar ātrajām acu kustībām atbild par psihomotorisko mācīšanos. Šajā kategorijā ietilpst mūzikas vai sporta nodarbības. Bet, piemēram, tīrās zināšanas tiek apstrādātas dziļajā miegā. Šajā fāzē tiek pārskatīts viss apgūtais. Pat leksika un gramatika! Mūsu smadzenēm ir ļoti smagi jāstrādā, kad mēs mācamies valodu. Tām jāsaglabā jauni vārdi un jauni likumi. Tas viss tiek atkal atkārtots miegā. Pētnieki to dēvē par atkārtošanas teoriju. Bet galvenais, ka Jūs izguļaties. Ķermenim un prātam nepieciešams pienācīgi atpūšties. Un tikai tad smadzenes darbojas efektīvi. Var teikt: labs miegs, laba atmiņa. Kad mēs atpūšamies, mūsu smadzenes vēl darbojas… Tad: ar labunakti, Gute Nacht, good night, buona notte, dobrou noc!