Sarunvārdnīca

lv Viesnīcā – ierašanās   »   af In die hotel – aankoms

27 [divdesmit septiņi]

Viesnīcā – ierašanās

Viesnīcā – ierašanās

27 [sewe en twintig]

In die hotel – aankoms

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Vai Jums ir brīva istaba? H-- u---- m--’- -am-r? H__ u v__ m_ ’_ k_____ H-t u v-r m- ’- k-m-r- ---------------------- Het u vir my ’n kamer? 0
Es esmu rezervējusi istabu. E- --t--n------ b---reek. E_ h__ ’_ k____ b________ E- h-t ’- k-m-r b-s-r-e-. ------------------------- Ek het ’n kamer bespreek. 0
Mani sauc Millere. M-----m i----l---. M_ n___ i_ M______ M- n-a- i- M-l-e-. ------------------ My naam is Müller. 0
Man ir nepieciešama vienvietīga istaba. Ek--o-k -n --k-l-----. E_ s___ ’_ e__________ E- s-e- ’- e-k-l-a-e-. ---------------------- Ek soek ’n enkelkamer. 0
Man ir nepieciešama divvietīga istaba. E- soe---- -ubbelkam-r. E_ s___ ’_ d___________ E- s-e- ’- d-b-e-k-m-r- ----------------------- Ek soek ’n dubbelkamer. 0
Cik maksā istaba par vienu nakti? H-ev--- -os-di--kamer -er-nag? H______ k__ d__ k____ p__ n___ H-e-e-l k-s d-e k-m-r p-r n-g- ------------------------------ Hoeveel kos die kamer per nag? 0
Es vēlos istabu ar vannu. E- wil-graag-’n--am-r--e-----ba---ê. E_ w__ g____ ’_ k____ m__ ’_ b__ h__ E- w-l g-a-g ’- k-m-r m-t ’- b-d h-. ------------------------------------ Ek wil graag ’n kamer met ’n bad hê. 0
Es vēlos istabu ar dušu. E- ----g--a--’- k---r m-- -- stort h-. E_ w__ g____ ’_ k____ m__ ’_ s____ h__ E- w-l g-a-g ’- k-m-r m-t ’- s-o-t h-. -------------------------------------- Ek wil graag ’n kamer met ’n stort hê. 0
Vai es varu apskatīt istabu? K-- ek-die--a-er--esi---g? K__ e_ d__ k____ b________ K-n e- d-e k-m-r b-s-g-i-? -------------------------- Kan ek die kamer besigtig? 0
Vai te ir garāža? Is---a- -- --to-h--s---e-? I_ d___ ’_ m________ h____ I- d-a- ’- m-t-r-u-s h-e-? -------------------------- Is daar ’n motorhuis hier? 0
Vai te ir seifs? I--d----’- klu-s--ier? I_ d___ ’_ k____ h____ I- d-a- ’- k-u-s h-e-? ---------------------- Is daar ’n kluis hier? 0
Vai te ir fakss? Is --ar ’n-f--s -i--? I_ d___ ’_ f___ h____ I- d-a- ’- f-k- h-e-? --------------------- Is daar ’n faks hier? 0
Labi, es ņemšu šo istabu. Goe-,-e---e-m-di- ---er. G____ e_ n___ d__ k_____ G-e-, e- n-e- d-e k-m-r- ------------------------ Goed, ek neem die kamer. 0
Te ir atslēgas. Hi----s d---s--u---s. H___ i_ d__ s________ H-e- i- d-e s-e-t-l-. --------------------- Hier is die sleutels. 0
Te ir mana bagāža. Hie--is my ---asie. H___ i_ m_ b_______ H-e- i- m- b-g-s-e- ------------------- Hier is my bagasie. 0
Cikos ir brokastis? Ho----a--is-ontbyt? H__ l___ i_ o______ H-e l-a- i- o-t-y-? ------------------- Hoe laat is ontbyt? 0
Cikos ir pusdienas? H---l--t is --d--ge--? H__ l___ i_ m_________ H-e l-a- i- m-d-a-e-e- ---------------------- Hoe laat is middagete? 0
Cikos ir vakariņas? H-e laa- -s --n--t-? H__ l___ i_ a_______ H-e l-a- i- a-n-e-e- -------------------- Hoe laat is aandete? 0

Pārtraukumi ir svarīgi sekmīgai valodas apguvei

Tiem, kuri vēlas sekmīgi apgūt valodu, jāņem bieži pārtraukumi. Pie tāda slēdziena nonākuši jaunie zinātniskie pētījumi. Zinātnieki pētīja mācīšanās fāzes. Tika veidotas dažādas mācīšanās apstākļi. Mēs informāciju vislabāk uzsūcam pa nelieliem gabaliņiem. Tas nozīmē, ka mums nevajadzētu mācīties pārāk daudz vienā reizē. Tas nozīmē, ka mācoties mums bieži jāņem pārtraukums. Mūsu mācīšanās sekmes ir atkarīgas arī no bioķimiskajiem procesiem. Šie procesi notiek mūsu smadzenēs. Tie nosaka mūsu optimālo mācīšanās tempu. Kad mēs apgūstam kaut ko jaunu, mūšu smadzenes izdala noteiktu vielu. Šī viela ietekmē mūsu smadzeņu šūnu aktivitāti. Diviem specifiskiem fermentiem ir nozīmīga loma šajā procesā. Apgūstot kaut ko jaunu, tie tiek atbrīvoti. Bet tie netiek atbrīvoti vienlaicīgi. To darbībaparādas ar nelielu laika nobīdi. Kaut gan, vislabāk mēs mācamies tad, kad abi fermenti ir klāt vienlaicīgi. Un panākumi pieaug, kad mēs biežāk ejam pārtraukumā. Tad ir nozīme variēt katra indivīda mācīšanās ilgumu. Tāpat arī pārtraukuma ilgumam būtu jāatšķiras. Sākumā, ideāli būt, divi 10 minūšu pārtraukumi. Tad seko 5 minūšu pārtraukums. Tad paņemt 30 minūšu pārtraukumu. Starpbrīžos mūsu smadzenes labāk iegaumē apgūtu vielu. Pārtraukumu laikā, labāk būtu iziet no darba vietas. Pārvietoties pārtraukumu laikā, arī ir laba ideja. Tātad, izejiet nelielā pastaigā starp savām mācībām. Un nejūtieties vainīgi - Jūs tajā pašā laikā mācieties!