Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   af In die taxi

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [agt en dertig]

In die taxi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Be--a-sebl--f-’n--a--. B__ a________ ’_ t____ B-l a-s-b-i-f ’- t-x-. ---------------------- Bel asseblief ’n taxi. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? Ho--ee--k----it ------ -t-s--? H______ k__ d__ n_ d__ s______ H-e-e-l k-s d-t n- d-e s-a-i-? ------------------------------ Hoeveel kos dit na die stasie? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? Hoe-eel---- d-t-n----- --gha--? H______ k__ d__ n_ d__ l_______ H-e-e-l k-s d-t n- d-e l-g-a-e- ------------------------------- Hoeveel kos dit na die lughawe? 0
Lūdzu, taisni. G--n asseb--ef-reg-i- -or-nt--. G___ a________ r_____ v________ G-a- a-s-b-i-f r-g-i- v-r-n-o-. ------------------------------- Gaan asseblief reguit vorentoe. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. D---- as-e-------i-- r--s. D____ a________ h___ r____ D-a-i a-s-b-i-f h-e- r-g-. -------------------------- Draai asseblief hier regs. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Dr-ai---s--l-ef li--- -- d-e -o-k. D____ a________ l____ b_ d__ h____ D-a-i a-s-b-i-f l-n-s b- d-e h-e-. ---------------------------------- Draai asseblief links by die hoek. 0
Es steidzos. Ek i--h--s-ig. E_ i_ h_______ E- i- h-a-t-g- -------------- Ek is haastig. 0
Man vēl ir laiks. Ek he---yd. E_ h__ t___ E- h-t t-d- ----------- Ek het tyd. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! Ry as--b-i-- -ta---e-. R_ a________ s________ R- a-s-b-i-f s-a-i-e-. ---------------------- Ry asseblief stadiger. 0
Pieturiet te, lūdzu! St-p ---eb---- h-er. S___ a________ h____ S-o- a-s-b-i-f h-e-. -------------------- Stop asseblief hier. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! W-g as---lief ’n--o--l--. W__ a________ ’_ o_______ W-g a-s-b-i-f ’- o-m-l-k- ------------------------- Wag asseblief ’n oomblik. 0
Es tūlīt atgriezīšos. Ek--- no--no--t--u-. E_ i_ n______ t_____ E- i- n-u-n-u t-r-g- -------------------- Ek is nou-nou terug. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! G-- ---eb-ief-v---m--’----it--s--. G__ a________ v__ m_ ’_ k_________ G-e a-s-b-i-f v-r m- ’- k-i-a-s-e- ---------------------------------- Gee asseblief vir my ’n kwitansie. 0
Man nav sīknaudas. Ek -e----e --e-n-el- -i-. E_ h__ n__ k________ n___ E- h-t n-e k-e-n-e-d n-e- ------------------------- Ek het nie kleingeld nie. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. D-s-i--di------------a-seb-ief d---klein-eld. D__ i_ d__ h____ h__ a________ d__ k_________ D-s i- d-e h-a-, h-u a-s-b-i-f d-e k-e-n-e-d- --------------------------------------------- Dis in die haak, hou asseblief die kleingeld. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! K-- - -y na hi-r-i--a--es -e--? K__ u m_ n_ h______ a____ n____ K-n u m- n- h-e-d-e a-r-s n-e-? ------------------------------- Kan u my na hierdie adres neem? 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Kan -----n------o------em? K__ u m_ n_ m_ h____ n____ K-n u m- n- m- h-t-l n-e-? -------------------------- Kan u my na my hotel neem? 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! Kan-- -y-na die s--and-ne-m? K__ u m_ n_ d__ s_____ n____ K-n u m- n- d-e s-r-n- n-e-? ---------------------------- Kan u my na die strand neem? 0

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?