Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   af Voegwoorde 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [vier en negentig]

Voegwoorde 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. Wa- t---d-t op-ou ----. W__ t__ d__ o____ r____ W-g t-t d-t o-h-u r-ë-. ----------------------- Wag tot dit ophou reën. 0
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. Wag ----ek-kl-ar---. W__ t__ e_ k____ i__ W-g t-t e- k-a-r i-. -------------------- Wag tot ek klaar is. 0
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. Wa- t-- hy-te-u--om. W__ t__ h_ t________ W-g t-t h- t-r-g-o-. -------------------- Wag tot hy terugkom. 0
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. Ek-w-----t m--hare-droo- --. E_ w__ t__ m_ h___ d____ i__ E- w-g t-t m- h-r- d-o-g i-. ---------------------------- Ek wag tot my hare droog is. 0
Es gaidu, kamēr beigsies filma. Ek --- to--d------p-e-t k-------- E_ w__ t__ d__ r_______ k____ i__ E- w-g t-t d-e r-l-r-n- k-a-r i-. ---------------------------------- Ek wag tot die rolprent klaar is. 0
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. E- wa--to--di- v--k-ers-ig---o---i-. E_ w__ t__ d__ v__________ g____ i__ E- w-g t-t d-e v-r-e-r-l-g g-o-n i-. ------------------------------------ Ek wag tot die verkeerslig groen is. 0
Kad tu dosies atvaļinājumā? Wa-ne-r -a-- ---m-t-ve----? W______ g___ j_ m__ v______ W-n-e-r g-a- j- m-t v-r-o-? --------------------------- Wanneer gaan jy met verlof? 0
Vēl pirms vasaras brīvdienām? No--------i----m-rva-a-s--? N__ v___ d__ s_____________ N-g v-o- d-e s-m-r-a-a-s-e- --------------------------- Nog voor die somervakansie? 0
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. J---no- -o-- ----s---r-ak-n--- begi-. J__ n__ v___ d__ s____________ b_____ J-, n-g v-o- d-e s-m-r-a-a-s-e b-g-n- ------------------------------------- Ja, nog voor die somervakansie begin. 0
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! H---t-- die da- -o------ -inter ---in. H______ d__ d__ v___ d__ w_____ b_____ H-r-t-l d-e d-k v-o- d-e w-n-e- b-g-n- -------------------------------------- Herstel die dak voor die winter begin. 0
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! W-s -o--ha-d- -oo---y -an-ta-el --t. W__ j__ h____ v___ j_ a__ t____ s___ W-s j-u h-n-e v-o- j- a-n t-f-l s-t- ------------------------------------ Was jou hande voor jy aan tafel sit. 0
Aizver logu, pirms tu ej ārā! M--k --e-d-e ---s-e----o--jy-u-----n. M___ t__ d__ v______ v___ j_ u_______ M-a- t-e d-e v-n-t-r v-o- j- u-t-a-n- ------------------------------------- Maak toe die venster voor jy uitgaan. 0
Kad tu nāc mājās? W---e---kom jy---is t-e? W______ k__ j_ h___ t___ W-n-e-r k-m j- h-i- t-e- ------------------------ Wanneer kom jy huis toe? 0
Pēc nodarbībām? Na kla-- - -----e-les? N_ k____ / N_ d__ l___ N- k-a-? / N- d-e l-s- ---------------------- Na klas? / Na die les? 0
Jā, kad beidzas nodarbības. J-, n--at -i--klas---r-y i-. J__ n____ d__ k___ v____ i__ J-, n-d-t d-e k-a- v-r-y i-. ---------------------------- Ja, nadat die klas verby is. 0
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. Na--t -y -- -nge-u--ge--d------ko--hy ----m----wer-----. N____ h_ ’_ o______ g____ h___ k__ h_ n__ m___ w___ n___ N-d-t h- ’- o-g-l-k g-h-d h-t- k-n h- n-e m-e- w-r- n-e- -------------------------------------------------------- Nadat hy ’n ongeluk gehad het, kon hy nie meer werk nie. 0
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. Nada--h- -y -er- -er--or ---- -- -y na Ame-i--. N____ h_ s_ w___ v______ h___ i_ h_ n_ A_______ N-d-t h- s- w-r- v-r-o-r h-t- i- h- n- A-e-i-a- ----------------------------------------------- Nadat hy sy werk verloor het, is hy na Amerika. 0
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. Na--t -- --e-i-- -oe-i-, ------ --k -ewo--. N____ h_ A______ t__ i__ h__ h_ r__ g______ N-d-t h- A-e-i-a t-e i-, h-t h- r-k g-w-r-. ------------------------------------------- Nadat hy Amerika toe is, het hy ryk geword. 0

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.