Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   af Voegwoorde 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [vier en negentig]

Voegwoorde 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. W-g t-t-di--o-h-u--eë-. Wag tot dit ophou reën. W-g t-t d-t o-h-u r-ë-. ----------------------- Wag tot dit ophou reën. 0
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. Wa- --t-ek---aa--i-. Wag tot ek klaar is. W-g t-t e- k-a-r i-. -------------------- Wag tot ek klaar is. 0
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. W-g-t-t--y--e-ugk--. Wag tot hy terugkom. W-g t-t h- t-r-g-o-. -------------------- Wag tot hy terugkom. 0
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. Ek wa----- my--a-e -ro-g is. Ek wag tot my hare droog is. E- w-g t-t m- h-r- d-o-g i-. ---------------------------- Ek wag tot my hare droog is. 0
Es gaidu, kamēr beigsies filma. Ek wag tot di--r--pre-- -l-a--i-. Ek wag tot die rolprent klaar is. E- w-g t-t d-e r-l-r-n- k-a-r i-. ---------------------------------- Ek wag tot die rolprent klaar is. 0
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. E----g--o- di- ------rsl----------s. Ek wag tot die verkeerslig groen is. E- w-g t-t d-e v-r-e-r-l-g g-o-n i-. ------------------------------------ Ek wag tot die verkeerslig groen is. 0
Kad tu dosies atvaļinājumā? W--ne---gaa-----me------o-? Wanneer gaan jy met verlof? W-n-e-r g-a- j- m-t v-r-o-? --------------------------- Wanneer gaan jy met verlof? 0
Vēl pirms vasaras brīvdienām? N-g --or---- -o-e-v--a--ie? Nog voor die somervakansie? N-g v-o- d-e s-m-r-a-a-s-e- --------------------------- Nog voor die somervakansie? 0
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. J-, ----voo---ie --m-r-a-an----be--n. Ja, nog voor die somervakansie begin. J-, n-g v-o- d-e s-m-r-a-a-s-e b-g-n- ------------------------------------- Ja, nog voor die somervakansie begin. 0
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! H-rst-l-die -a--voo--------n-er--e--n. Herstel die dak voor die winter begin. H-r-t-l d-e d-k v-o- d-e w-n-e- b-g-n- -------------------------------------- Herstel die dak voor die winter begin. 0
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! Was---u-hand-----------a- -a-e----t. Was jou hande voor jy aan tafel sit. W-s j-u h-n-e v-o- j- a-n t-f-l s-t- ------------------------------------ Was jou hande voor jy aan tafel sit. 0
Aizver logu, pirms tu ej ārā! M--k-----d-e v-n-te---oor ----i----n. Maak toe die venster voor jy uitgaan. M-a- t-e d-e v-n-t-r v-o- j- u-t-a-n- ------------------------------------- Maak toe die venster voor jy uitgaan. 0
Kad tu nāc mājās? W--nee--kom -y-hu----oe? Wanneer kom jy huis toe? W-n-e-r k-m j- h-i- t-e- ------------------------ Wanneer kom jy huis toe? 0
Pēc nodarbībām? N- kl------N- -ie-le-? Na klas? / Na die les? N- k-a-? / N- d-e l-s- ---------------------- Na klas? / Na die les? 0
Jā, kad beidzas nodarbības. Ja, ---a--die klas-----y -s. Ja, nadat die klas verby is. J-, n-d-t d-e k-a- v-r-y i-. ---------------------------- Ja, nadat die klas verby is. 0
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. N-d-- hy -----g-l-k -e--d--et,--on-hy n---me-- w----n-e. Nadat hy ’n ongeluk gehad het, kon hy nie meer werk nie. N-d-t h- ’- o-g-l-k g-h-d h-t- k-n h- n-e m-e- w-r- n-e- -------------------------------------------------------- Nadat hy ’n ongeluk gehad het, kon hy nie meer werk nie. 0
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. Na--- hy s- -e---verl-o- h-t---s-hy na--merik-. Nadat hy sy werk verloor het, is hy na Amerika. N-d-t h- s- w-r- v-r-o-r h-t- i- h- n- A-e-i-a- ----------------------------------------------- Nadat hy sy werk verloor het, is hy na Amerika. 0
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. N-d-t hy -m--ik- -o--is---et h- ------wo--. Nadat hy Amerika toe is, het hy ryk geword. N-d-t h- A-e-i-a t-e i-, h-t h- r-k g-w-r-. ------------------------------------------- Nadat hy Amerika toe is, het hy ryk geword. 0

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.