Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   af Bysinne met of

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93 [drie en negentig]

Bysinne met of

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. E--w--- ni--o- h- m---ie- --- -i-. E_ w___ n__ o_ h_ m_ l___ h__ n___ E- w-e- n-e o- h- m- l-e- h-t n-e- ---------------------------------- Ek weet nie of hy my lief het nie. 0
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. Ek --et ----of -y-t-r-g-om ---. E_ w___ n__ o_ h_ t_______ n___ E- w-e- n-e o- h- t-r-g-o- n-e- ------------------------------- Ek weet nie of hy terugkom nie. 0
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. Ek -e---n-e--- -- -y-sal -e- --e. E_ w___ n__ o_ h_ m_ s__ b__ n___ E- w-e- n-e o- h- m- s-l b-l n-e- --------------------------------- Ek weet nie of hy my sal bel nie. 0
Vai viņš mani mīl? Of hy-my-we---ie---e-? O_ h_ m_ w__ l___ h___ O- h- m- w-l l-e- h-t- ---------------------- Of hy my wel lief het? 0
Vai viņš nāks atpakaļ? O- -y-wel -------m? O_ h_ w__ t________ O- h- w-l t-r-g-o-? ------------------- Of hy wel terugkom? 0
Vai viņš man piezvanīs? Of ----y -e--s-- --l? O_ h_ m_ w__ s__ b___ O- h- m- w-l s-l b-l- --------------------- Of hy my wel sal bel? 0
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? E- -o-d-r-o--hy -an my--i--. E_ w_____ o_ h_ a__ m_ d____ E- w-n-e- o- h- a-n m- d-n-. ---------------------------- Ek wonder of hy aan my dink. 0
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? E--w-n-er----hy iemand and--s--et. E_ w_____ o_ h_ i_____ a_____ h___ E- w-n-e- o- h- i-m-n- a-d-r- h-t- ---------------------------------- Ek wonder of hy iemand anders het. 0
Es jautāju sev, vai viņš melo? E- wonder-----y -ok. E_ w_____ o_ h_ j___ E- w-n-e- o- h- j-k- -------------------- Ek wonder of hy jok. 0
Vai viņš domā par mani? O- hy--e- aa- -- din-? O_ h_ w__ a__ m_ d____ O- h- w-l a-n m- d-n-? ---------------------- Of hy wel aan my dink? 0
Vai viņam ir kāda cita? O---y w---iema-d-an---s -e-? O_ h_ w__ i_____ a_____ h___ O- h- w-l i-m-n- a-d-r- h-t- ---------------------------- Of hy wel iemand anders het? 0
Vai viņš saka patiesību? O- hy --- d-e-w---he-- -----? O_ h_ w__ d__ w_______ p_____ O- h- w-l d-e w-a-h-i- p-a-t- ----------------------------- Of hy wel die waarheid praat? 0
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. Ek ---f-l -f-hy -e---i----n-my-ho-. E_ t_____ o_ h_ w______ v__ m_ h___ E- t-y-e- o- h- w-r-l-k v-n m- h-u- ----------------------------------- Ek twyfel of hy werklik van my hou. 0
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. E---w-----o--h- --r m- g-an skr--. E_ t_____ o_ h_ v__ m_ g___ s_____ E- t-y-e- o- h- v-r m- g-a- s-r-f- ---------------------------------- Ek twyfel of hy vir my gaan skryf. 0
Es šaubos, vai viņš mani precēs. Ek tw---- o- ------ m- ga-n -r-u. E_ t_____ o_ h_ m__ m_ g___ t____ E- t-y-e- o- h- m-t m- g-a- t-o-. --------------------------------- Ek twyfel of hy met my gaan trou. 0
Vai es viņam patiešām patīku? O- -- wel---rklik va---- h--? O_ h_ w__ w______ v__ m_ h___ O- h- w-l w-r-l-k v-n m- h-u- ----------------------------- Of hy wel werklik van my hou? 0
Vai viņš man rakstīs? Of -----l -ir-m----a----ry-? O_ h_ w__ v__ m_ g___ s_____ O- h- w-l v-r m- g-a- s-r-f- ---------------------------- Of hy wel vir my gaan skryf? 0
Vai viņš mani precēs? O- -----l-m-t my-g----t-o-? O_ h_ w__ m__ m_ g___ t____ O- h- w-l m-t m- g-a- t-o-? --------------------------- Of hy wel met my gaan trou? 0

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...