Sarunvārdnīca

lv Pagātne 4   »   ro Trecut 4

84 [astoņdesmit četri]

Pagātne 4

Pagātne 4

84 [optzeci şi patru]

Trecut 4

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
lasīt a--iti a c___ a c-t- ------ a citi 0
Es lasīju. Am cit--. A_ c_____ A- c-t-t- --------- Am citit. 0
Es izlasīju visu romānu. Am-citit -ot r-man--. A_ c____ t__ r_______ A- c-t-t t-t r-m-n-l- --------------------- Am citit tot romanul. 0
saprast a înţele-e a î_______ a î-ţ-l-g- ---------- a înţelege 0
Es sapratu. A--î-ţ--e-. A_ î_______ A- î-ţ-l-s- ----------- Am înţeles. 0
Es sapratu visu tekstu. Am î-----s -o---ext--. A_ î______ t__ t______ A- î-ţ-l-s t-t t-x-u-. ---------------------- Am înţeles tot textul. 0
atbildēt a r-s--n-e a r_______ a r-s-u-d- ---------- a răspunde 0
Es atbildēju. A- r-spu-s. A_ r_______ A- r-s-u-s- ----------- Am răspuns. 0
Es atbildēju uz visiem jautājumiem. A- -ăs---s--- to-t- ------ă-i-e. A_ r______ l_ t____ î___________ A- r-s-u-s l- t-a-e î-t-e-ă-i-e- -------------------------------- Am răspuns la toate întrebările. 0
Es to zinu – es to zināju. Şti- a-t--–-a--ş-iu- --ta. Ş___ a___ – a_ ş____ a____ Ş-i- a-t- – a- ş-i-t a-t-. -------------------------- Ştiu asta – am ştiut asta. 0
Es to rakstu – es to uzrakstīju. Sc--u-a-ta – -m--cri---sta. S____ a___ – a_ s____ a____ S-r-u a-t- – a- s-r-s a-t-. --------------------------- Scriu asta – am scris asta. 0
Es to dzirdu – es to dzirdēju. Au- ---- – a----z-t asta. A__ a___ – a_ a____ a____ A-d a-t- – a- a-z-t a-t-. ------------------------- Aud asta – am auzit asta. 0
Es to nesu – es to atnesu. Ia---s-a - a--lu-t ast-. I__ a___ – a_ l___ a____ I-u a-t- – a- l-a- a-t-. ------------------------ Iau asta – am luat asta. 0
Es to nesu – es to atnesu. Adu- a-ta - am--dus--s--. A___ a___ – a_ a___ a____ A-u- a-t- – a- a-u- a-t-. ------------------------- Aduc asta – am adus asta. 0
Es to pērku – es to nopirku. C----r--s-a-–-a--c---ă-a- a--a. C_____ a___ – a_ c_______ a____ C-m-ă- a-t- – a- c-m-ă-a- a-t-. ------------------------------- Cumpăr asta – am cumpărat asta. 0
Es to gaidu – es to gaidīju. A-t--t--sta ---- aş--pt---a-ta. A_____ a___ – a_ a_______ a____ A-t-p- a-t- – a- a-t-p-a- a-t-. ------------------------------- Aştept asta – am aşteptat asta. 0
Es to paskaidroju – es to paskaidroju. Exp-i- a-t--–--m--x---ca----t-. E_____ a___ – a_ e_______ a____ E-p-i- a-t- – a- e-p-i-a- a-t-. ------------------------------- Explic asta – am explicat asta. 0
Es to pazīstu – es to pazinu. Cun-sc -st- ----------cu- -s--. C_____ a___ – a_ c_______ a____ C-n-s- a-t- – a- c-n-s-u- a-t-. ------------------------------- Cunosc asta – am cunoscut asta. 0

Negatīvie vārdi nav tulkojami dzimtajā valodā

Daudzvalodīgie lasot, zemapziņā, tulko savā dzimtajā valodā. Tas notiek automātiski, un lasītājs to pat neapjauš. Šajā gadījumjumā smadzenes var pielīdzināt sinhronajam tulkam. Bet visu tās netulko! Viens pētījums atklāj, ka smadzenēs ir iebūvēts filtrs. Šis filtrs izlemj, kas tiks tulkots. Un, tā šķiet, ka filtrs neievēro noteiktus vārdus. Negatīvie vārdi netulkojas dzimtajā valodā. Pētnieki izvēlējās pētīt cilvēkus, kuriem ķīniešu valoda ir dzimtā. Visiem testa subjektiem angļu bija otrā valoda. Tiem bija jānovērtē dažādi angļu valodas vārdi. Šiem vārdiem bija dažāda emocionālā nokrāsa. Tie bija - pozitīvi, negatīvi un neitrāli. Kamēr testa subjekti lasīja vārdus, tika novērota to smadzeņu darbība. Tas nozīmē, ka zinātnieki mērīja smadzeņu elektrisko aktivitāti. Tā viņi varēja noteikt, kā smadzenes strādā. Noteikti signāli tiek radīti tulkošanas laikā. Tie norāda, ka smadzenes ir aktīvas. Savukārt, kamēr testa subjekti lasīja negatīvos vārdus, tās nebija aktīvas. Tikai pozitīvie un neitrālie vārdi tika tulkoti. Zinātnieki vēl nezin, kāpēc tas tā ir. Teorētiski, visām smadzenēm būtu jāapstrādā visi vārdi vienlīdzīgi. Iespējams, ka filtrs ļoti ātri pārbauda katru vārdu. Tas tiek analizēts, kamēr tiek lasīts otrajā valodā. Ja vārds ir negatīvs, tad smadzenes bloķējas. Citos vārdos, tās nevar piemeklēt atbilstošu vārdu dzimtaja valodā. Cilvēkiem ir jūtīga reakcija uz vārdiem. Varbūt smadzenes velas tos pasargāt no emocionāla šoka…