Sarunvārdnīca

lv Diskotēkā   »   ro La discotecă

46 [četrdesmit seši]

Diskotēkā

Diskotēkā

46 [patruzeci şi şase]

La discotecă

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Vai šī vieta ir brīva? E-t--l-b----o-u------ta? E___ l____ l____ a______ E-t- l-b-r l-c-l a-e-t-? ------------------------ Este liber locul acesta? 0
Vai es drīkstu apsēsties Jums blakus? Pot s- -ă --e---â--ă--umnea--as-r-? P__ s_ m_ a___ l____ d_____________ P-t s- m- a-e- l-n-ă d-m-e-v-a-t-ă- ----------------------------------- Pot să mă aşez lângă dumneavoastră? 0
Labprāt. C- -lăcere. C_ p_______ C- p-ă-e-e- ----------- Cu plăcere. 0
Kā Jums patīk mūzika? C-m-vi se -a-- -u---a? C__ v_ s_ p___ m______ C-m v- s- p-r- m-z-c-? ---------------------- Cum vi se pare muzica? 0
Nedaudz par skaļu. Un-pi- p--a----e. U_ p__ p___ t____ U- p-c p-e- t-r-. ----------------- Un pic prea tare. 0
Bet grupa spēlē gluži labi. Dar-f-r-aţi--c-n-ă f-arte----e. D__ f_______ c____ f_____ b____ D-r f-r-a-i- c-n-ă f-a-t- b-n-. ------------------------------- Dar formaţia cântă foarte bine. 0
Vai Jūs te esat bieži? S-n-e-- --esea--i-i? S______ a_____ a____ S-n-e-i a-e-e- a-c-? -------------------- Sunteţi adesea aici? 0
Nē, šī ir pirmā reize. Nu,-a--a-e pr--a-d-t-. N__ a___ e p____ d____ N-, a-t- e p-i-a d-t-. ---------------------- Nu, asta e prima dată. 0
Es te nekad vēl neesmu bijusi. N--a--m------t -ici-dat---i-i. N_ a_ m__ f___ n________ a____ N- a- m-i f-s- n-c-o-a-ă a-c-. ------------------------------ Nu am mai fost niciodată aici. 0
Vai Jūs dejojat? D---a-i? D_______ D-n-a-i- -------- Dansaţi? 0
Varbūt vēlāk. Ma--tâ---u-p--te. M__ t_____ p_____ M-i t-r-i- p-a-e- ----------------- Mai târziu poate. 0
Es neprotu tik labi dejot. Nu----u----d----z-aş---e-b--e. N_ ş___ s_ d_____ a__ d_ b____ N- ş-i- s- d-n-e- a-a d- b-n-. ------------------------------ Nu ştiu să dansez aşa de bine. 0
Tas ir pavisam vienkārši. E-te f--r-e--i---u. E___ f_____ s______ E-t- f-a-t- s-m-l-. ------------------- Este foarte simplu. 0
Es Jums parādīšu. V- ar--. V_ a____ V- a-ă-. -------- Vă arăt. 0
Nē, labāk kādu citu reizi. Nu---ai---n---ltă-ată. N__ m__ b___ a________ N-, m-i b-n- a-t-d-t-. ---------------------- Nu, mai bine altădată. 0
Vai Jūs kādu gaidāt? A------ţi p--cine-a? A________ p_ c______ A-t-p-a-i p- c-n-v-? -------------------- Aşteptaţi pe cineva? 0
Jā, savu draugu. Da---e---ie-en-----u. D__ p_ p________ m___ D-, p- p-i-t-n-l m-u- --------------------- Da, pe prietenul meu. 0
Tur jau viņš nāk! U-te -ă-vine! U___ c_ v____ U-t- c- v-n-! ------------- Uite că vine! 0

Gēni ietekmē valodu

Valoda, kādā mēs runājam, atkarīga no mūsu senčiem. Bet arī mūsu gēni ir atbildīgi par mūsu valodu. Skotu pētnieki ir nonākuši pie šada secinājuma. Viņi izpētīja, kā angļu valoda atškiras no ķīniešu valodas. Tā viņi atklāja, ka gēniem ir arī ir nozīme. Jo gēni ietekmē mūsu smadzeņu attīstību. Tas nozīmē, ka gēni veido mūsu smadzenes struktūŗas. Tā mūsu spēja apgtūt valodu ir noteikta. Divu gēnu variantiem ir izšķiroša loma. Ja kāds variants ir nepietiekams, tad attīstas tonāla valoda. Tad tonālā valodā runā tauta, kurai nav šis gēnu variants. Tonālajās valodās vārdu nozīmi nosaka toņa augstums. Piemēram, ķīniešu valoda tiek pieskaitīta tonālajām valodām. Savukārt, ja šis gēnu varians dominē, tad attīstas cita valoda. Angļu valoda nav tonāla valoda. Šie gēni nav vienādi izdalīti. Tas nozīmē, ka tās sastopamas dažādos biežumos. Bet valodas saglabājas tikai tad, ja tās tiek nodotas tālāk. Lai to izdarītu, bērniem jābū spējīgiem atdarināt vecāku valodu. Tādēļ viņiem labi jāiemācas valoda. Tikai tādā veidā valodu spēs nodot no paaudzes uz paaudzi. Senāks gēna veids ir tas, kas sekmē tonālās valodas.. Tāpēc pagātnē bija vairāk tonālo valodu nekā mūsdienās. Bet nevajadzētu pārvērtēt ģenētiskos komponentus. Tos var tikai pievienot paskaidrojot valodas attīstību. Bet nav atsevišķs gēns angļu vai ķīniešu valodai. Jebkurš var iemācīties jebkuru valodu. Nav nepieciešami gēni lai to paveiktu, bat gan ziņkārību un disciplīnu!