Sarunvārdnīca

lv Uzdot jautājumus 1   »   ro Să pui întrebări 1

62 [sešdesmit divi]

Uzdot jautājumus 1

Uzdot jautājumus 1

62 [şaizeci şi doi]

Să pui întrebări 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
mācīties a--nvă-a a î_____ a î-v-ţ- -------- a învăţa 0
Vai skolēni mācās daudz? Înv-ţ- ---vi--m-l-? Î_____ e_____ m____ Î-v-ţ- e-e-i- m-l-? ------------------- Învaţă elevii mult? 0
Nē, viņi mācās maz. N-- ----nv-ţă-p-ţ--. N__ e_ î_____ p_____ N-, e- î-v-ţ- p-ţ-n- -------------------- Nu, ei învaţă puţin. 0
jautāt a î--reba a î______ a î-t-e-a --------- a întreba 0
Vai Jūs bieži jautājat skolotājam? Î---ntr-b--i-de--p- p-of--or? Î_ î________ d__ p_ p________ Î- î-t-e-a-i d-s p- p-o-e-o-? ----------------------------- Îl întrebaţi des pe profesor? 0
Nē, es viņam nejautāju bieži. Nu,-n- -----t--b d-s. N__ n_ î_ î_____ d___ N-, n- î- î-t-e- d-s- --------------------- Nu, nu îl întreb des. 0
atbildēt a --s-u-de a r_______ a r-s-u-d- ---------- a răspunde 0
Atbildiet, lūdzu! R-----de--, vă --g. R__________ v_ r___ R-s-u-d-ţ-, v- r-g- ------------------- Răspundeţi, vă rog. 0
Es atbildu. R--pun-. R_______ R-s-u-d- -------- Răspund. 0
strādāt a l-c-a a l____ a l-c-a ------- a lucra 0
Vai viņš pašlaik strādā? E- -oc-a- luc-eaz-? E_ t_____ l________ E- t-c-a- l-c-e-z-? ------------------- El tocmai lucrează? 0
Jā, viņš pašlaik strādā. Da- -- to-m----u--e-ză. D__ e_ t_____ l________ D-, e- t-c-a- l-c-e-z-. ----------------------- Da, el tocmai lucrează. 0
nākt a-veni a v___ a v-n- ------ a veni 0
Vai Jūs nāksiet? V-ni-i? V______ V-n-ţ-? ------- Veniţi? 0
Jā, mēs tūlīt nāksim. D---veni- i-edi--. D__ v____ i_______ D-, v-n-m i-e-i-t- ------------------ Da, venim imediat. 0
dzīvot a -oc-i a l____ a l-c-i ------- a locui 0
Vai Jūs dzīvojat Berlīnē? L--uiţ--în -e---n? L______ î_ B______ L-c-i-i î- B-r-i-? ------------------ Locuiţi în Berlin? 0
Jā, es dzīvoju Berlīnē. Da- lo-----c ------l--. D__ l_______ î_ B______ D-, l-c-i-s- î- B-r-i-. ----------------------- Da, locuiesc în Berlin. 0

Tam, kurš vēlas runāt, jāprot rakstīt!

Iemācīties svešvalodu ne vienmēr ir viegli. Tiem, kuri apgūst valodu, sākumā visgrūtāk iet ar runāšanu. Daudziem nav drosmes pateikt teikumus jaunajā valodā. Viņi baidās pielaist kļūdas. Priekš studentiem rakstīšana var būt risinājums. Priekš tiem, kuri vēlas iemācīties labi runāt, ieteicams rakstīt cik daudz vien iespējams! Rakstīšana palīdz mums pielāgoties jaunajai valodai. Tam ir vairāki iemesli. Rakstīšana atšķiras no runāšanas. Tas ir daudz sarežģītāks process. Rakstot, mums vairāk jāpiedomā, kādus vārdus izmantot. Tā mūsu smadzenes strādā intensīvāk ar jauno valodu. Mēs arī vairāk atbrīvojamies rakstot. Neviens negaida uz mūsu atbildi. Tā mēs lēnam pazaudējam bailes no valodas. Turklāt, rakstīšana sekmē radošumu. Mēs jūtamies brīvāki, un vairāk rotaļājamies ar jauno valodu. Rakstīšanai mums dots arī vairāk laika nekā runāšanai. Un tā atbalsta mūsu atmiņu. Bet svarīgākais rakstīšanā ir bezpersoniskā forma. Tas nozīmē, ka mēs varam labāk izpētīt mūsu vārdu radīto iznākumu. Mēs varam skaidri visu pārskatīt. Tā mēs paši varam izlabot savas kļūdas, un šajā procesā arī mācīties. Ko mēs rakstam jaunajā valodā, teorētiski nav svarīgi. Galvenais ir katru dienu veidot teikumus. Ja vēlaties praktizēt, variet atrast sev ārzemju vēstuļu draugu. Tad arī kādreiz satikties dzīvē. Jūs tad redzēsiet: tagad runāt ir daudz vienkāršāk!