Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   ro Zilele săptămânii

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [nouă]

Zilele săptămânii

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
pirmdiena l--i l___ l-n- ---- luni 0
otrdiena m-rţi m____ m-r-i ----- marţi 0
trešdiena m--r-u-i m_______ m-e-c-r- -------- miercuri 0
ceturtdiena j-i j__ j-i --- joi 0
piektdiena v----i v_____ v-n-r- ------ vineri 0
sestdiena s-----ă s______ s-m-ă-ă ------- sâmbătă 0
svētdiena du-ini-ă d_______ d-m-n-c- -------- duminică 0
nedēļa s--tă-â-a s________ s-p-ă-â-a --------- săptămâna 0
no pirmdienas līdz svētdienai de-lu---pâ-ă ----nică d_ l___ p___ d_______ d- l-n- p-n- d-m-n-c- --------------------- de luni până duminică 0
Pirmā diena ir pirmdiena. Pr--- -----t---u--. P____ z_ e___ l____ P-i-a z- e-t- l-n-. ------------------- Prima zi este luni. 0
Otrā diena ir otrdiena. A-do-a -- --te----ţi. A d___ z_ e___ m_____ A d-u- z- e-t- m-r-i- --------------------- A doua zi este marţi. 0
Trešā diena ir trešdiena. A-tre-a-zi e-t- --e-curi. A t____ z_ e___ m________ A t-e-a z- e-t- m-e-c-r-. ------------------------- A treia zi este miercuri. 0
Ceturtā diena ir ceturtdiena. A p-t-- z--es-- -oi. A p____ z_ e___ j___ A p-t-a z- e-t- j-i- -------------------- A patra zi este joi. 0
Piektā diena ir piektdiena. A cinc-a-zi es---vi---i. A c_____ z_ e___ v______ A c-n-e- z- e-t- v-n-r-. ------------------------ A cincea zi este vineri. 0
Sestā diena ir sestdiena. A -a--a--i -st---âmbă-ă. A ş____ z_ e___ s_______ A ş-s-a z- e-t- s-m-ă-ă- ------------------------ A şasea zi este sâmbătă. 0
Septītā diena ir svētdiena. A-ş--t-- zi-est--dumi--că. A ş_____ z_ e___ d________ A ş-p-e- z- e-t- d-m-n-c-. -------------------------- A şaptea zi este duminică. 0
Nedēļā ir septiņas dienas. S-p--m-n- are -a--e -il-. S________ a__ ş____ z____ S-p-ă-â-a a-e ş-p-e z-l-. ------------------------- Săptămâna are şapte zile. 0
Mēs strādājam tikai piecas dienas. N-- lu--ăm--oa--cin-- ---e. N__ l_____ d___ c____ z____ N-i l-c-ă- d-a- c-n-i z-l-. --------------------------- Noi lucrăm doar cinci zile. 0

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!