Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   ro Trecut 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [optzeci şi trei]

Trecut 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
piezvanīt a vor----a-t-l-f-n a v____ l_ t______ a v-r-i l- t-l-f-n ------------------ a vorbi la telefon 0
Es runāju pa telefonu. A-------t -- tel-fon. A_ v_____ l_ t_______ A- v-r-i- l- t-l-f-n- --------------------- Am vorbit la telefon. 0
Es runāju pa telefonu visu laiku. Am --r-it t-- -impu--la tele--n. A_ v_____ t__ t_____ l_ t_______ A- v-r-i- t-t t-m-u- l- t-l-f-n- -------------------------------- Am vorbit tot timpul la telefon. 0
jautāt a în----a a î______ a î-t-e-a --------- a întreba 0
Es jautāju. A--î--r---t. A_ î________ A- î-t-e-a-. ------------ Am întrebat. 0
Es vienmēr jautāju. Am-î---e-at în--tde----. A_ î_______ î___________ A- î-t-e-a- î-t-t-e-u-a- ------------------------ Am întrebat întotdeauna. 0
stāstīt a-poves-i a p______ a p-v-s-i --------- a povesti 0
Es stāstīju. Am---v-s---. A_ p________ A- p-v-s-i-. ------------ Am povestit. 0
Es izstāstīju visu stāstu. Am p---st-- --ată p--e--e-. A_ p_______ t____ p________ A- p-v-s-i- t-a-ă p-v-s-e-. --------------------------- Am povestit toată povestea. 0
mācīties a -nv--a a î_____ a î-v-ţ- -------- a învăţa 0
Es mācījos. A---nvăţat. A_ î_______ A- î-v-ţ-t- ----------- Am învăţat. 0
Es mācījos visu vakaru. Am ------t --ată--e--a. A_ î______ t____ s_____ A- î-v-ţ-t t-a-ă s-a-a- ----------------------- Am învăţat toată seara. 0
strādāt a-lu-ra a l____ a l-c-a ------- a lucra 0
Es strādāju. Am l-cr-t. A_ l______ A- l-c-a-. ---------- Am lucrat. 0
Es strādāju visu dienu. Am-l-c-at---at----ua. A_ l_____ t____ z____ A- l-c-a- t-a-ă z-u-. --------------------- Am lucrat toată ziua. 0
ēst a m-n-a a m____ a m-n-a ------- a mânca 0
Es paēdu. A- m-n-a-. A_ m______ A- m-n-a-. ---------- Am mâncat. 0
Es apēdu visu ēdienu. A--m-n-a- -oată mâ-ca---. A_ m_____ t____ m________ A- m-n-a- t-a-ă m-n-a-e-. ------------------------- Am mâncat toată mâncarea. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + rumāņu (1-100) MP3 rumāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.