Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   ro Pronume posesive 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [şaizeci şi şapte]

Pronume posesive 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
brilles oc-e---ii ochelarii o-h-l-r-i --------- ochelarii 0
Viņš aizmirsa savas brilles. Ş--a-u-tat o-hel--i-. Şi-a uitat ochelarii. Ş--- u-t-t o-h-l-r-i- --------------------- Şi-a uitat ochelarii. 0
Kur tad ir viņa brilles? Unde şi---p-- ---e-ar--? Unde şi-a pus ochelarii? U-d- ş--- p-s o-h-l-r-i- ------------------------ Unde şi-a pus ochelarii? 0
pulkstenis ce--ul ceasul c-a-u- ------ ceasul 0
Viņa pulkstenis ir sabojājies. C---u- l-i-e-te --ric--. Ceasul lui este stricat. C-a-u- l-i e-t- s-r-c-t- ------------------------ Ceasul lui este stricat. 0
Pulkstenis karājas pie sienas. Ceasu- -tâ-n--p--pe-et-. Ceasul atârnă pe perete. C-a-u- a-â-n- p- p-r-t-. ------------------------ Ceasul atârnă pe perete. 0
pase p---port-l paşaportul p-ş-p-r-u- ---------- paşaportul 0
Viņš ir pazaudējis savu pasi. Şi-a -ie---t-pa-a-or--l. Şi-a pierdut paşaportul. Ş--- p-e-d-t p-ş-p-r-u-. ------------------------ Şi-a pierdut paşaportul. 0
Kur tad ir viņa pase? U-de--i-- pus p-ş-portul? Unde şi-a pus paşaportul? U-d- ş--- p-s p-ş-p-r-u-? ------------------------- Unde şi-a pus paşaportul? 0
viņi – viņu e--- -l---r ei – al lor e- – a- l-r ----------- ei – al lor 0
Bērni nevar atrast savus vecākus. Co-ii- -u -ş- pot ---- -------i. Copiii nu îşi pot găsi părinţii. C-p-i- n- î-i p-t g-s- p-r-n-i-. -------------------------------- Copiii nu îşi pot găsi părinţii. 0
Bet tur jau nāk viņu vecāki. D-r---tă, v---părinţ-i-l-r! Dar iată, vin părinţii lor! D-r i-t-, v-n p-r-n-i- l-r- --------------------------- Dar iată, vin părinţii lor! 0
Jūs – Jūsu d-m-e---a-tră ---l--u--e------ră dumneavoastră – al dumneavoastră d-m-e-v-a-t-ă – a- d-m-e-v-a-t-ă -------------------------------- dumneavoastră – al dumneavoastră 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? C-m a --st e-cu-----dum-eav--st-ă domnul- Mü-l-r? Cum a fost excursia dumneavoastră domnule Müller? C-m a f-s- e-c-r-i- d-m-e-v-a-t-ă d-m-u-e M-l-e-? ------------------------------------------------- Cum a fost excursia dumneavoastră domnule Müller? 0
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? U-de--s-- ---ia -umne-vo-------o--ul---üll-r? Unde este soţia dumneavoastră domnule Müller? U-d- e-t- s-ţ-a d-m-e-v-a-t-ă d-m-u-e M-l-e-? --------------------------------------------- Unde este soţia dumneavoastră domnule Müller? 0
Jūs – Jūsu d-mne---as-ră---a-du-neav-as--ă dumneavoastră – a dumneavoastră d-m-e-v-a-t-ă – a d-m-e-v-a-t-ă ------------------------------- dumneavoastră – a dumneavoastră 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? Cu- - -ost e-cur----du-n--v-as--ă------ă---h-idt? Cum a fost excursia dumneavoastră doamnă Schmidt? C-m a f-s- e-c-r-i- d-m-e-v-a-t-ă d-a-n- S-h-i-t- ------------------------------------------------- Cum a fost excursia dumneavoastră doamnă Schmidt? 0
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? Und----------ul--um--a--a---ă--oam-ă--ch----? Unde este soţul dumneavoastră doamnă Schmidt? U-d- e-t- s-ţ-l d-m-e-v-a-t-ă d-a-n- S-h-i-t- --------------------------------------------- Unde este soţul dumneavoastră doamnă Schmidt? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!