Sarunvārdnīca

lv Saikļi 4   »   ro Conjuncţii 4

97 [deviņdesmit septiņi]

Saikļi 4

Saikļi 4

97 [nouăzeci şi şapte]

Conjuncţii 4

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Viņš aizmiga, kaut gan televizors bija ieslēgts. El --ador--t- d--- -----izo----e----orni-. E_ a a_______ d___ t__________ e__ p______ E- a a-o-m-t- d-ş- t-l-v-z-r-l e-a p-r-i-. ------------------------------------------ El a adormit, deşi televizorul era pornit. 0
Viņš palika, kaut gan bija jau vēls. E- - --i răm--,-de-i--ra dej- t--z--. E_ a m__ r_____ d___ e__ d___ t______ E- a m-i r-m-s- d-ş- e-a d-j- t-r-i-. ------------------------------------- El a mai rămas, deşi era deja târziu. 0
Viņš neatnāca, kaut gan mēs bijām norunājuši. E- -u-a-ve-----d--- n---m d-t --tâ-n---. E_ n_ a v_____ d___ n____ d__ î_________ E- n- a v-n-t- d-ş- n---m d-t î-t-l-i-e- ---------------------------------------- El nu a venit, deşi ne-am dat întâlnire. 0
Televizors bija ieslēgts. Neskatoties uz to, viņš aizmiga. T-lev-zo----era---rn--- To--şi-e--- ador--t. T__________ e__ p______ T_____ e_ a a_______ T-l-v-z-r-l e-a p-r-i-. T-t-ş- e- a a-o-m-t- -------------------------------------------- Televizorul era pornit. Totuşi el a adormit. 0
Bija jau vēls. Neskatoties uz to, viņš palika. Era d-j- --rz-u- T---ş- -l --m-i--ă---. E__ d___ t______ T_____ e_ a m__ r_____ E-a d-j- t-r-i-. T-t-ş- e- a m-i r-m-s- --------------------------------------- Era deja târziu. Totuşi el a mai rămas. 0
Mēs bijām norunājuši. Neskatoties uz to, viņš neatnāca. N-----d---î-t--ni-e. -o---i-e- nu a--en-t. N____ d__ î_________ T_____ e_ n_ a v_____ N---m d-t î-t-l-i-e- T-t-ş- e- n- a v-n-t- ------------------------------------------ Ne-am dat întâlnire. Totuşi el nu a venit. 0
Kaut arī viņam nav autovadītāja apliecības, viņš brauc ar mašīnu. C--toa-e -ă-n--a---permi-, ---d-c-----ina. C_ t____ c_ n_ a__ p______ c______ m______ C- t-a-e c- n- a-e p-r-i-, c-n-u-e m-ş-n-. ------------------------------------------ Cu toate că nu are permis, conduce maşina. 0
Kaut arī iela ir slidena, viņš brauc ātri. Cu----t- ------a------e-alunec-a--,--- -o--u-- -epede. C_ t____ c_ s_____ e___ a__________ e_ c______ r______ C- t-a-e c- s-r-d- e-t- a-u-e-o-s-, e- c-n-u-e r-p-d-. ------------------------------------------------------ Cu toate că strada este alunecoasă, el conduce repede. 0
Kaut arī viņš ir piedzēries, viņš brauc ar divriteni. Cu to--e c- -ste b--t, mer-e -----cic---a. C_ t____ c_ e___ b____ m____ c_ b_________ C- t-a-e c- e-t- b-a-, m-r-e c- b-c-c-e-a- ------------------------------------------ Cu toate că este beat, merge cu bicicleta. 0
Viņam nav autovadītāja apliecības. Neskatoties uz to, viņš brauc ar mašīnu. E--nu are -e---- -e-co----e-e. -o--şi--ond-ce-----n-. E_ n_ a__ p_____ d_ c_________ T_____ c______ m______ E- n- a-e p-r-i- d- c-n-u-e-e- T-t-ş- c-n-u-e m-ş-n-. ----------------------------------------------------- El nu are permis de conducere. Totuşi conduce maşina. 0
Iela ir slidena. Neskatoties uz to, viņš brauc ātri. St--da e--- alunec--să- To-uş- --nd-c--a-a-re--d-. S_____ e___ a__________ T_____ c______ a__ r______ S-r-d- e-t- a-u-e-o-s-. T-t-ş- c-n-u-e a-a r-p-d-. -------------------------------------------------- Strada este alunecoasă. Totuşi conduce aşa repede. 0
Viņš ir piedzēries. Neskatoties uz to, viņš brauc ar divriteni. E--este -ea-.-To-u-i mer-e--- bici--e-a. E_ e___ b____ T_____ m____ c_ b_________ E- e-t- b-a-. T-t-ş- m-r-e c- b-c-c-e-a- ---------------------------------------- El este beat. Totuşi merge cu bicicleta. 0
Viņa nevar atrast darbavietu, kaut arī ir studējusi. De-i-a --u-i-t, -u ---eşte un p-st. D___ a s_______ n_ g______ u_ p____ D-ş- a s-u-i-t- n- g-s-ş-e u- p-s-. ----------------------------------- Deşi a studiat, nu găseşte un post. 0
Viņa neiet pie ārsta, kaut gan viņai ir sāpes. Deş- are du---i, e---u -e----l--me-i-. D___ a__ d______ e_ n_ m____ l_ m_____ D-ş- a-e d-r-r-, e- n- m-r-e l- m-d-c- -------------------------------------- Deşi are dureri, ea nu merge la medic. 0
Viņa pērk mašīnu, kaut arī viņai nav naudas. D--i-----r--ba--,--a -um---- o -a--nă. D___ n_ a__ b____ e_ c______ o m______ D-ş- n- a-e b-n-, e- c-m-ă-ă o m-ş-n-. -------------------------------------- Deşi nu are bani, ea cumpără o maşină. 0
Viņa studēja. Neskatoties uz to, viņa nevar atrast darba vietu. E- - studiat- --t-şi-nu---s--t-----p--t. E_ a s_______ T_____ n_ g______ u_ p____ E- a s-u-i-t- T-t-ş- n- g-s-ş-e u- p-s-. ---------------------------------------- Ea a studiat. Totuşi nu găseşte un post. 0
Viņai ir sāpes. Neskatoties uz to, viņa neiet pie ārsta. E-------u--r---To---i -u-me-g---a---d--. E_ a__ d______ T_____ n_ m____ l_ m_____ E- a-e d-r-r-. T-t-ş- n- m-r-e l- m-d-c- ---------------------------------------- Ea are dureri. Totuşi nu merge la medic. 0
Viņai nav naudas. Neskatoties uz to, viņa pērk mašīnu. Ea-nu ar--b-n-- --t-şi -u-pă-ă o --şi--. E_ n_ a__ b____ T_____ c______ o m______ E- n- a-e b-n-. T-t-ş- c-m-ă-ă o m-ş-n-. ---------------------------------------- Ea nu are bani. Totuşi cumpără o maşină. 0

Jauni cilvēki mācas atšķirīgi no vecākiem cilvēkiem

Bērni iemācas valodu salīdzinoši ātri. Parasti tas pieaugušajiem aizņem vairāk laika. Bet bērni nemācas labāk par pieaugušajiem. Viņi, vienkārši, mācas savādāk. Apgūstot valodu, smadzenēm ir diezgan daudz jāizpilda. Tām jāapgūst vairākas lietas vienlaicīgi. Cilvēkam mācoties valodu, nepietiek vien ar domāšanu. Viņam arī jāiemācas izrunāt jaunos vārdus. Priekš tā, runas orgāniem jāapgūst jaunas kustības. Smadzenēm arī jāiemācas reaģēt dažādās situācijās. Runāt svešā valodā ir izaicinājums. Pieaugušie katrā dzīves posmā apgūst valodu savādāk. 20 un 30 gadu vecumā cilvēkiem vēl ir mācīšanās rutīna. Skola vai studijas nav bijušas tik senā pagātnē. Tādēļ smadzenes ir labi uztrennētas. Tādēļ tas var apgūt svešvalodu ļoti augstā līmenī. Cilvēki vecumā starp 40 un 50 jau daudz ko ir apguvuši. Smadzenes gūst labumu no to pieredzes. Tās var labi savienot jaunu saturu ar vecajām zināšanām. Šajā vecumā tas vislabāk apgūst lietas, kuras jau ir pazīstamas. Piemēram, valodas, kas ir līdzīgas iepriekš apgūtajām valodām. 60 un 70 gadu vecumā, cilvēkiem parasti ir daudz laika. Viņi var bieži vingrināties. Šis īpaši ir nozīmīgs priekšnoteikums apgūstot valodas. Cilvēki gados, piemēram, īpaši labi apgūst svešvalodas rakstību. Katrs var mācīties valodu jebkurā vecumā. Smadzenes arī pēc pubertātes vecuma veido jaunas nervu šūnas. Un to tās dara ar patiesi lielu prieku…