Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   ro Curăţenia în casă

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [optsprezece]

Curăţenia în casă

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. A-t----est- sâmbătă. A_____ e___ s_______ A-t-z- e-t- s-m-ă-ă- -------------------- Astăzi este sâmbătă. 0
Šodien mums ir laiks. A-tă-----e- t--p. A_____ a___ t____ A-t-z- a-e- t-m-. ----------------- Astăzi avem timp. 0
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. A---z--cu----- l--uin-a. A_____ c______ l________ A-t-z- c-r-ţ-m l-c-i-ţ-. ------------------------ Astăzi curăţăm locuinţa. 0
Es uzkopju vannas istabu. E- -u--- --i-. E_ c____ b____ E- c-r-ţ b-i-. -------------- Eu curăţ baia. 0
Mans vīrs mazgā mašīnu. Soţu- m-- s-ală--aş--a. S____ m__ s____ m______ S-ţ-l m-u s-a-ă m-ş-n-. ----------------------- Soţul meu spală maşina. 0
Bērni tīra divriteņus. Co-iii -urăţ- bi-----te-e. C_____ c_____ b___________ C-p-i- c-r-ţ- b-c-c-e-e-e- -------------------------- Copiii curăţă bicicletele. 0
Vecmāmiņa aplej puķes. Buni-a u-ă -lor-l-. B_____ u__ f_______ B-n-c- u-ă f-o-i-e- ------------------- Bunica udă florile. 0
Bērni uzkopj bērnu istabu. C-p-i--st--n- -- -a---- -opiilor. C_____ s_____ î_ c_____ c________ C-p-i- s-r-n- î- c-m-r- c-p-i-o-. --------------------------------- Copiii strâng în camera copiilor. 0
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. So-u- --- îş- -trân-- ---bir-u. S____ m__ î__ s______ p_ b_____ S-ţ-l m-u î-i s-r-n-e p- b-r-u- ------------------------------- Soţul meu îşi strânge pe birou. 0
Es salieku veļu veļas mašīnā. E---a- r-fele----ma-i-a--e--p-lat. E_ b__ r_____ î_ m_____ d_ s______ E- b-g r-f-l- î- m-ş-n- d- s-ă-a-. ---------------------------------- Eu bag rufele în maşina de spălat. 0
Es izkaru veļu. E-------d----ele. E_ î_____ r______ E- î-t-n- r-f-l-. ----------------- Eu întind rufele. 0
Es gludinu veļu. Eu--al----f-l-. E_ c___ r______ E- c-l- r-f-l-. --------------- Eu calc rufele. 0
Logi ir netīri. F--e-trele sun--m-rdare. F_________ s___ m_______ F-r-s-r-l- s-n- m-r-a-e- ------------------------ Ferestrele sunt murdare. 0
Grīda ir netīra. P--ea-a e-te----d---. P______ e___ m_______ P-d-a-a e-t- m-r-a-ă- --------------------- Podeaua este murdară. 0
Trauki ir netīri. V------s--- ---d---. V_____ s___ m_______ V-s-l- s-n- m-r-a-e- -------------------- Vasele sunt murdare. 0
Kas nospodrinās logus? C-n- c-ră-ă f-res--ele? C___ c_____ f__________ C-n- c-r-ţ- f-r-s-r-l-? ----------------------- Cine curăţă ferestrele? 0
Kas izsūks putekļus? Ci---as-----p-af--? C___ a_____ p______ C-n- a-p-r- p-a-u-? ------------------- Cine aspiră praful? 0
Kas nomazgās traukus? C--- sp-lă-v-se-e? C___ s____ v______ C-n- s-a-ă v-s-l-? ------------------ Cine spală vasele? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + rumāņu (1-100) MP3 rumāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!