Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   ro a „argumenta” ceva 1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75 [şaptezeci şi cinci]

a „argumenta” ceva 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? De -- nu----i-i? D_ c_ n_ v______ D- c- n- v-n-ţ-? ---------------- De ce nu veniţi? 0
Laiks ir tik slikts. Vr---a-e--e-a-a d- rea. V_____ e___ a__ d_ r___ V-e-e- e-t- a-a d- r-a- ----------------------- Vremea este aşa de rea. 0
Es nenāku, jo ir slikts laiks. N- --- p--t-- ----s-e--r---- a----e-r-a. N_ v__ p_____ c_ e___ v_____ a__ d_ r___ N- v-n p-n-r- c- e-t- v-e-e- a-a d- r-a- ---------------------------------------- Nu vin pentru că este vremea aşa de rea. 0
Kāpēc viņš nenāk? D- ce-------e? D_ c_ n_ v____ D- c- n- v-n-? -------------- De ce nu vine? 0
Viņš nav uzaicināts. El -u este---v--at. E_ n_ e___ i_______ E- n- e-t- i-v-t-t- ------------------- El nu este invitat. 0
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. E--nu -in- --n--u -ă -u--s---in-itat. E_ n_ v___ p_____ c_ n_ e___ i_______ E- n- v-n- p-n-r- c- n- e-t- i-v-t-t- ------------------------------------- El nu vine pentru că nu este invitat. 0
Kāpēc tu nenāc? De ---nu-v-i? D_ c_ n_ v___ D- c- n- v-i- ------------- De ce nu vii? 0
Man nav laika. N- a- t--p. N_ a_ t____ N- a- t-m-. ----------- Nu am timp. 0
Es nenāku, jo man nav laika. Nu -in-pen--u-că -u-am ---p. N_ v__ p_____ c_ n_ a_ t____ N- v-n p-n-r- c- n- a- t-m-. ---------------------------- Nu vin pentru că nu am timp. 0
Kāpēc tu nepaliec? D---- -u-r-m--? D_ c_ n_ r_____ D- c- n- r-m-i- --------------- De ce nu rămâi? 0
Man vēl jāstrādā. Ma---reb-----ă-lu--e-. M__ t______ s_ l______ M-i t-e-u-e s- l-c-e-. ---------------------- Mai trebuie să lucrez. 0
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. Nu-r-mâ- -e------ă--ai ----u-e -- l---e-. N_ r____ p_____ c_ m__ t______ s_ l______ N- r-m-n p-n-r- c- m-i t-e-u-e s- l-c-e-. ----------------------------------------- Nu rămân pentru că mai trebuie să lucrez. 0
Kāpēc Jūs jau aizejat? De c---le-a-i--eja? D_ c_ p______ d____ D- c- p-e-a-i d-j-? ------------------- De ce plecaţi deja? 0
Es esmu nogurusi. S-n---bos-t. S___ o______ S-n- o-o-i-. ------------ Sunt obosit. 0
Es aizeju, jo esmu nogurusi. Ple- p--t-- că sunt--b--i-. P___ p_____ c_ s___ o______ P-e- p-n-r- c- s-n- o-o-i-. --------------------------- Plec pentru că sunt obosit. 0
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? D--ce---ec-ţ---eja? D_ c_ p______ d____ D- c- p-e-a-i d-j-? ------------------- De ce plecaţi deja? 0
Ir jau vēls. E-te -eja-t-rz-u. E___ d___ t______ E-t- d-j- t-r-i-. ----------------- Este deja târziu. 0
Es braucu prom, jo ir jau vēls. P-e- pent----ă -eja --te tâ--i-. P___ p_____ c_ d___ e___ t______ P-e- p-n-r- c- d-j- e-t- t-r-i-. -------------------------------- Plec pentru că deja este târziu. 0

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…