Sarunvārdnīca

lv Viesnīcā – ierašanās   »   ro În hotel – sosirea

27 [divdesmit septiņi]

Viesnīcā – ierašanās

Viesnīcā – ierašanās

27 [douăzeci şi şapte]

În hotel – sosirea

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Vai Jums ir brīva istaba? A---- o ca--r- li-e-ă? Aveţi o cameră liberă? A-e-i o c-m-r- l-b-r-? ---------------------- Aveţi o cameră liberă? 0
Es esmu rezervējusi istabu. A- r--erv-t -----er-. Am rezervat o cameră. A- r-z-r-a- o c-m-r-. --------------------- Am rezervat o cameră. 0
Mani sauc Millere. Nume---m-u---t- M---er. Numele meu este Müller. N-m-l- m-u e-t- M-l-e-. ----------------------- Numele meu este Müller. 0
Man ir nepieciešama vienvietīga istaba. Am-ne---- -e---c-me-- s-ng--. Am nevoie de o cameră single. A- n-v-i- d- o c-m-r- s-n-l-. ----------------------------- Am nevoie de o cameră single. 0
Man ir nepieciešama divvietīga istaba. A---e-oi--d--o---m-r----b-ă. Am nevoie de o cameră dublă. A- n-v-i- d- o c-m-r- d-b-ă- ---------------------------- Am nevoie de o cameră dublă. 0
Cik maksā istaba par vienu nakti? C-- -o-t- -----a-----oap-e? Cât costă camera pe noapte? C-t c-s-ă c-m-r- p- n-a-t-? --------------------------- Cât costă camera pe noapte? 0
Es vēlos istabu ar vannu. Vrea- o--ame-ă cu-cad-. Vreau o cameră cu cadă. V-e-u o c-m-r- c- c-d-. ----------------------- Vreau o cameră cu cadă. 0
Es vēlos istabu ar dušu. Vre-u-- ca-eră -- d-ş. Vreau o cameră cu duş. V-e-u o c-m-r- c- d-ş- ---------------------- Vreau o cameră cu duş. 0
Vai es varu apskatīt istabu? P---s--v-d----e--? Pot să văd camera? P-t s- v-d c-m-r-? ------------------ Pot să văd camera? 0
Vai te ir garāža? Exi----ai-i un-ga-aj? Există aici un garaj? E-i-t- a-c- u- g-r-j- --------------------- Există aici un garaj? 0
Vai te ir seifs? E--s-ă -ici un-----? Există aici un seif? E-i-t- a-c- u- s-i-? -------------------- Există aici un seif? 0
Vai te ir fakss? Exi--ă---ci -n--a-? Există aici un fax? E-i-t- a-c- u- f-x- ------------------- Există aici un fax? 0
Labi, es ņemšu šo istabu. Bi-e--i---c--er-. Bine, iau camera. B-n-, i-u c-m-r-. ----------------- Bine, iau camera. 0
Te ir atslēgas. A-c--e-te-ch--a. Aici este cheia. A-c- e-t- c-e-a- ---------------- Aici este cheia. 0
Te ir mana bagāža. A--i ---e b-ga-ul m--. Aici este bagajul meu. A-c- e-t- b-g-j-l m-u- ---------------------- Aici este bagajul meu. 0
Cikos ir brokastis? L- ----r---- -er-eşt- m--ul de---? La ce oră se serveşte micul dejun? L- c- o-ă s- s-r-e-t- m-c-l d-j-n- ---------------------------------- La ce oră se serveşte micul dejun? 0
Cikos ir pusdienas? La-ce-o-ă -- s-rveş-e-pr---u-? La ce oră se serveşte prânzul? L- c- o-ă s- s-r-e-t- p-â-z-l- ------------------------------ La ce oră se serveşte prânzul? 0
Cikos ir vakariņas? La-ce--r--s- s-rv---e-c-na? La ce oră se serveşte cina? L- c- o-ă s- s-r-e-t- c-n-? --------------------------- La ce oră se serveşte cina? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Pārtraukumi ir svarīgi sekmīgai valodas apguvei

Tiem, kuri vēlas sekmīgi apgūt valodu, jāņem bieži pārtraukumi. Pie tāda slēdziena nonākuši jaunie zinātniskie pētījumi. Zinātnieki pētīja mācīšanās fāzes. Tika veidotas dažādas mācīšanās apstākļi. Mēs informāciju vislabāk uzsūcam pa nelieliem gabaliņiem. Tas nozīmē, ka mums nevajadzētu mācīties pārāk daudz vienā reizē. Tas nozīmē, ka mācoties mums bieži jāņem pārtraukums. Mūsu mācīšanās sekmes ir atkarīgas arī no bioķimiskajiem procesiem. Šie procesi notiek mūsu smadzenēs. Tie nosaka mūsu optimālo mācīšanās tempu. Kad mēs apgūstam kaut ko jaunu, mūšu smadzenes izdala noteiktu vielu. Šī viela ietekmē mūsu smadzeņu šūnu aktivitāti. Diviem specifiskiem fermentiem ir nozīmīga loma šajā procesā. Apgūstot kaut ko jaunu, tie tiek atbrīvoti. Bet tie netiek atbrīvoti vienlaicīgi. To darbībaparādas ar nelielu laika nobīdi. Kaut gan, vislabāk mēs mācamies tad, kad abi fermenti ir klāt vienlaicīgi. Un panākumi pieaug, kad mēs biežāk ejam pārtraukumā. Tad ir nozīme variēt katra indivīda mācīšanās ilgumu. Tāpat arī pārtraukuma ilgumam būtu jāatšķiras. Sākumā, ideāli būt, divi 10 minūšu pārtraukumi. Tad seko 5 minūšu pārtraukums. Tad paņemt 30 minūšu pārtraukumu. Starpbrīžos mūsu smadzenes labāk iegaumē apgūtu vielu. Pārtraukumu laikā, labāk būtu iziet no darba vietas. Pārvietoties pārtraukumu laikā, arī ir laba ideja. Tātad, izejiet nelielā pastaigā starp savām mācībām. Un nejūtieties vainīgi - Jūs tajā pašā laikā mācieties!