Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   ro Trecut 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [optzeci şi doi]

Trecut 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? A--r---i---ă ------- sa-vare? A t______ s_ c____ o s_______ A t-e-u-t s- c-e-i o s-l-a-e- ----------------------------- A trebuit să chemi o salvare? 0
Vai tev bija jāizsauc ārsts? A-t------ să----m- d--t-r-l? A t______ s_ c____ d________ A t-e-u-t s- c-e-i d-c-o-u-? ---------------------------- A trebuit să chemi doctorul? 0
Vai tev bija jāizsauc policija? A--reb----s- chemi--ol-ţia? A t______ s_ c____ p_______ A t-e-u-t s- c-e-i p-l-ţ-a- --------------------------- A trebuit să chemi poliţia? 0
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. Av-ţi--um------e-t----on? M-- î---nt--îl --e-m -n--. A____ n______ d_ t_______ M__ î______ î_ a____ î____ A-e-i n-m-r-l d- t-l-f-n- M-i î-a-n-e î- a-e-m î-c-. ---------------------------------------------------- Aveţi numărul de telefon? Mai înainte îl aveam încă. 0
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. Aveţi-ad-e--- --i îna-nte-----ea--î-că. A____ a______ M__ î______ o a____ î____ A-e-i a-r-s-? M-i î-a-n-e o a-e-m î-c-. --------------------------------------- Aveţi adresa? Mai înainte o aveam încă. 0
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. Av--- -art--o-aşul-i?-M-i -n---te - -vea- î---. A____ h____ o________ M__ î______ o a____ î____ A-e-i h-r-a o-a-u-u-? M-i î-a-n-e o a-e-m î-c-. ----------------------------------------------- Aveţi harta oraşului? Mai înainte o aveam încă. 0
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. A v--i ---tim---E--n--a -utu--v-n---- --mp. A v___ l_ t____ E_ n_ a p____ v___ l_ t____ A v-n- l- t-m-? E- n- a p-t-t v-n- l- t-m-. ------------------------------------------- A veni la timp? El nu a putut veni la timp. 0
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. A găs-----um-l? ---nu a -u-u- -ăsi d-u---. A g____ d______ E_ n_ a p____ g___ d______ A g-s-t d-u-u-? E- n- a p-t-t g-s- d-u-u-. ------------------------------------------ A găsit drumul? El nu a putut găsi drumul. 0
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. Te-a --ţ-le-?-E- -- m-- put-t---ţe--ge. T___ î_______ E_ n_ m__ p____ î________ T--- î-ţ-l-s- E- n- m-a p-t-t î-ţ-l-g-. --------------------------------------- Te-a înţeles? El nu m-a putut înţelege. 0
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? D- ce-nu ai p-tut-v--i -- ti--? D_ c_ n_ a_ p____ v___ l_ t____ D- c- n- a- p-t-t v-n- l- t-m-? ------------------------------- De ce nu ai putut veni la timp? 0
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? D---e n- -i p-tut-g--i-d-um-l? D_ c_ n_ a_ p____ g___ d______ D- c- n- a- p-t-t g-s- d-u-u-? ------------------------------ De ce nu ai putut găsi drumul? 0
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? D---- nu-l-a--p-tu- î-ţeleg-? D_ c_ n_ l___ p____ î________ D- c- n- l-a- p-t-t î-ţ-l-g-? ----------------------------- De ce nu l-ai putut înţelege? 0
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. N--------u---e----- -imp----a--ce--u-a-ci-culat--ici u-----ob-z. N_ a_ p____ v___ l_ t___ d_______ n_ a c_______ n___ u_ a_______ N- a- p-t-t v-n- l- t-m- d-o-r-c- n- a c-r-u-a- n-c- u- a-t-b-z- ---------------------------------------------------------------- Nu am putut veni la timp deoarece nu a circulat nici un autobuz. 0
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. N- am --tu----s- ----ul--e--re---nu-a----ut o hartă ----aş--u-. N_ a_ p____ g___ d_____ d_______ n_ a_ a___ o h____ a o________ N- a- p-t-t g-s- d-u-u- d-o-r-c- n- a- a-u- o h-r-ă a o-a-u-u-. --------------------------------------------------------------- Nu am putut găsi drumul deoarece nu am avut o hartă a oraşului. 0
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. Nu---am-pu-ut î--el-g--d--a-----m--i-a -r--aş- -- -a--. N_ l___ p____ î_______ d_______ m_____ e__ a__ d_ t____ N- l-a- p-t-t î-ţ-l-g- d-o-r-c- m-z-c- e-a a-a d- t-r-. ------------------------------------------------------- Nu l-am putut înţelege deoarece muzica era aşa de tare. 0
Man bija jāņem taksometrs. A t-ebui--s- i---u---a--. A t______ s_ i__ u_ t____ A t-e-u-t s- i-u u- t-x-. ------------------------- A trebuit să iau un taxi. 0
Man bija jānopērk pilsētas plāns. A tre-u-- ---cu-păr --hart--a--raşul-i. A t______ s_ c_____ o h____ a o________ A t-e-u-t s- c-m-ă- o h-r-ă a o-a-u-u-. --------------------------------------- A trebuit să cumpăr o hartă a oraşului. 0
Man bija jāizslēdz radio. A t--buit să ----s------o--. A t______ s_ o_____ r_______ A t-e-u-t s- o-r-s- r-d-o-l- ---------------------------- A trebuit să opresc radioul. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + rumāņu (1-100) MP3 rumāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.