Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   ro Small talk 1

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [douăzeci]

Small talk 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! F----i--- com--! F________ c_____ F-c-ţ---ă c-m-d- ---------------- Faceţi-vă comod! 0
Jūtieties kā mājās! S--ţi------c----a--! S_________ c_ a_____ S-m-i-i-v- c- a-a-ă- -------------------- Simţiţi-vă ca acasă! 0
Ko Jūs vēlētos dzert? C--dor-ţi s- -e--? C_ d_____ s_ b____ C- d-r-ţ- s- b-ţ-? ------------------ Ce doriţi să beţi? 0
Vai Jūs mīlat mūziku? I----i--u-ica? I_____ m______ I-b-ţ- m-z-c-? -------------- Iubiţi muzica? 0
Man patīk klasiskā mūzika. M--------l--e--uzic----a-i-ă. M__ î__ p____ m_____ c_______ M-e î-i p-a-e m-z-c- c-a-i-ă- ----------------------------- Mie îmi place muzica clasică. 0
Te ir mani kompaktdiski. A-c--s--t c--u-ile--e-e. A___ s___ c_______ m____ A-c- s-n- c---r-l- m-l-. ------------------------ Aici sunt cd-urile mele. 0
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? C-n-aţi----u- ---t--ment? C______ l_ u_ i__________ C-n-a-i l- u- i-s-r-m-n-? ------------------------- Cântaţi la un instrument? 0
Te ir mana ģitāra. Aic- ---- -h-t--a-m-a. A___ e___ c______ m___ A-c- e-t- c-i-a-a m-a- ---------------------- Aici este chitara mea. 0
Vai Jūs labprāt dziedat? C--ta-i cu-p--cere? C______ c_ p_______ C-n-a-i c- p-ă-e-e- ------------------- Cântaţi cu plăcere? 0
Vai Jums ir bērni? A---- -op-i? A____ c_____ A-e-i c-p-i- ------------ Aveţi copii? 0
Vai Jums ir suns? A-----u- --in-? A____ u_ c_____ A-e-i u- c-i-e- --------------- Aveţi un câine? 0
Vai Jums ir kaķis? A-e-- o --si-ă? A____ o p______ A-e-i o p-s-c-? --------------- Aveţi o pisică? 0
Te ir manas grāmatas. Ai-i -unt -ă----e m--e. A___ s___ c______ m____ A-c- s-n- c-r-i-e m-l-. ----------------------- Aici sunt cărţile mele. 0
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. Eu to---- --t-sc a-------ca---. E_ t_____ c_____ a______ c_____ E- t-c-a- c-t-s- a-e-s-ă c-r-e- ------------------------------- Eu tocmai citesc această carte. 0
Ko Jūs labprāt lasāt? Ce citi----u pl---r-? C_ c_____ c_ p_______ C- c-t-ţ- c- p-ă-e-e- --------------------- Ce citiţi cu plăcere? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? Me-g-ţ- -- pl---r- -- -once--? M______ c_ p______ l_ c_______ M-r-e-i c- p-ă-e-e l- c-n-e-t- ------------------------------ Mergeţi cu plăcere la concert? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? Me-geţ- -u pl-c-r---a t----u? M______ c_ p______ l_ t______ M-r-e-i c- p-ă-e-e l- t-a-r-? ----------------------------- Mergeţi cu plăcere la teatru? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? Me-g-ţi--u ---ce----- -peră? M______ c_ p______ l_ o_____ M-r-e-i c- p-ă-e-e l- o-e-ă- ---------------------------- Mergeţi cu plăcere la operă? 0

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!