Sarunvārdnīca

lv Modālo darbības vārdu pagātne 2   »   sv Förfluten tid av modala hjälpverb 2

88 [astoņdesmit astoņi]

Modālo darbības vārdu pagātne 2

Modālo darbības vārdu pagātne 2

88 [åttioåtta]

Förfluten tid av modala hjälpverb 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
Mans dēls negribēja spēlēties ar lelli. M-n-son --l-e in-e---k--m-- d-ck-n. M__ s__ v____ i___ l___ m__ d______ M-n s-n v-l-e i-t- l-k- m-d d-c-a-. ----------------------------------- Min son ville inte leka med dockan. 0
Mana meita negribēja spēlēt futbolu. M-n-dot-e--v---e--n---s--la -otbo-l. M__ d_____ v____ i___ s____ f_______ M-n d-t-e- v-l-e i-t- s-e-a f-t-o-l- ------------------------------------ Min dotter ville inte spela fotboll. 0
Mana sieva negribēja ar mani spēlēt šahu. M---f-u-vi--- int- s---a --ha-- ----m--. M__ f__ v____ i___ s____ s_____ m__ m___ M-n f-u v-l-e i-t- s-e-a s-h-c- m-d m-g- ---------------------------------------- Min fru ville inte spela schack med mig. 0
Mani bērni negribēja iet pastaigāties. M-n- ba-n--il-e-i--e-ta-en -r-m-na-. M___ b___ v____ i___ t_ e_ p________ M-n- b-r- v-l-e i-t- t- e- p-o-e-a-. ------------------------------------ Mina barn ville inte ta en promenad. 0
Viņi negribēja uzkopt istabu. De--il-- int--s--da--u-me-. D_ v____ i___ s____ r______ D- v-l-e i-t- s-ä-a r-m-e-. --------------------------- De ville inte städa rummet. 0
Viņi negribēja iet gultā. De v--le-i-t---- i s-ng. D_ v____ i___ g_ i s____ D- v-l-e i-t- g- i s-n-. ------------------------ De ville inte gå i säng. 0
Viņš nedrīkstēja ēst saldējumu. H-- -i------- -ta -l---. H__ f___ i___ ä__ g_____ H-n f-c- i-t- ä-a g-a-s- ------------------------ Han fick inte äta glass. 0
Viņš nedrīkstēja ēst šokolādi. Han --ck ---e äta -------. H__ f___ i___ ä__ c_______ H-n f-c- i-t- ä-a c-o-l-d- -------------------------- Han fick inte äta choklad. 0
Viņš nedrīkstēja ēst konfektes. H----ic---n-- ----g---s. H__ f___ i___ ä__ g_____ H-n f-c- i-t- ä-a g-d-s- ------------------------ Han fick inte äta godis. 0
Es drīkstēju sev kaut ko vēlēties. Ja- -i-k-öns-- -ig-n-g--. J__ f___ ö____ m__ n_____ J-g f-c- ö-s-a m-g n-g-t- ------------------------- Jag fick önska mig något. 0
Es drīkstēju nopirkt sev kleitu. Ja- -i-k ---a --- e- klä---ng. J__ f___ k___ m__ e_ k________ J-g f-c- k-p- m-g e- k-ä-n-n-. ------------------------------ Jag fick köpa mig en klänning. 0
Es drīkstēju paņemt šokolādes konfekti. J-g -i-k-t---n--r---n. J__ f___ t_ e_ p______ J-g f-c- t- e- p-a-i-. ---------------------- Jag fick ta en pralin. 0
Vai tu drīkstēji lidmašīnā smēķēt? Fick -- -ö---i fl-gp-a-et? F___ d_ r___ i f__________ F-c- d- r-k- i f-y-p-a-e-? -------------------------- Fick du röka i flygplanet? 0
Vai tu drīkstēji slimnīcā dzert alu? F--k du-d-i------ -å sj-k-u-e-? F___ d_ d_____ ö_ p_ s_________ F-c- d- d-i-k- ö- p- s-u-h-s-t- ------------------------------- Fick du dricka öl på sjukhuset? 0
Vai tu drīkstēji ņemt līdzi uz viesnīcu suni? F-ck -u -a-m-d---nd---p- h--ell-t? F___ d_ t_ m__ h_____ p_ h________ F-c- d- t- m-d h-n-e- p- h-t-l-e-? ---------------------------------- Fick du ta med hunden på hotellet? 0
Brīvdienās bērni drīkstēja ilgi palikt ārā. P-----mar---et fick -a---- -a-----e --ng-. P_ s__________ f___ b_____ v___ u__ l_____ P- s-m-a-l-v-t f-c- b-r-e- v-r- u-e l-n-e- ------------------------------------------ På sommarlovet fick barnen vara ute länge. 0
Viņi drīkstēja ilgi spēlēties pagalmā. De fi-k-le-a--äng- p--g--den. D_ f___ l___ l____ p_ g______ D- f-c- l-k- l-n-e p- g-r-e-. ----------------------------- De fick leka länge på gården. 0
Viņi drīkstēja ilgi palikt nomodā. D- f----s-ann- -p-- läng-. D_ f___ s_____ u___ l_____ D- f-c- s-a-n- u-p- l-n-e- -------------------------- De fick stanna uppe länge. 0

Ieteikumi pret aizmiršanu

Mācīšanās ne vienmēr ir viegla. Pat ja tā ir jautra, tā var nogurdināt. Bet kad mēs kaut ko iemācamies, mēs esam priecīgi. Mēs lepojamies ar sevi un ar saviem panākumiem. Diemžēl, mēs varam aizmirst, ko esam iemācījušies. Šī problēma jo īpaši attiecas uz valodām. Lielākā daļa no mums skolā apgūst vienu vai vairākas svešvalodas. Parasti pēc skolas beigšanas šīs zināšanas izgaist. Mēs šajā valodā gandrīz vairs nerunājam. Mūsu ikdienas dzīvē dominē mūšu dzimtā valoda. Vairākas svešvalodas parasti tiek izmantotas tikai atvaļinājumā. Bet, ja zināšanas regulāri neizmanto, tās pazūd. Mūsu smadzenēm nepieciešams treniņš. Var teikt, ka tās darbojas kā muskuļi. Šo muskuli ir jāvingrina, lai tas nekļūtu vājš. Bet ir iespējams arī novērst aizmiršanu. Galvenais, atkārtoti izmanto apgūto vielu. Variet sev uzstādīt skaidrus noteikumus. Dažādām nedēļas dienām Jūs variet izplānot nelielu programmu. Pirmdienā Jūs varētu, piemēram, svešvalodā lasīt grāmatu. Trešdienās- klausīties ārzemju radiostaciju. Un piektdien - veiciet ierakstu savā dienasgrāmata ierakstu izmantojot svešvalodu. Tā Jūs pārslēdzaties starp lasīšanu, klausīšanos un rakstīšanu. Jūsu zināšanas pastāvīgi tiek dažādos veidos aktivizētas. Visiem šiem vingrinājumiem nav jābūt ilgiem; pietiek ar pusstundu. Bet svarīgi ir, lai Jūs vingrinātos regulāri! Pētījumi pierāda, ka to, ko iemācamies, var saglabāties desmitiem gadu… To tikai vēlreiz jāizrok no dziļumiem…