Sarunvārdnīca

lv Diskotēkā   »   sv På diskoteket

46 [četrdesmit seši]

Diskotēkā

Diskotēkā

46 [fyrtiosex]

På diskoteket

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
Vai šī vieta ir brīva? Ä- -e- här----tse- --d-g? Ä_ d__ h__ p______ l_____ Ä- d-n h-r p-a-s-n l-d-g- ------------------------- Är den här platsen ledig? 0
Vai es drīkstu apsēsties Jums blakus? Få- -a- -ä-ta mi- ho- er? F__ j__ s____ m__ h__ e__ F-r j-g s-t-a m-g h-s e-? ------------------------- Får jag sätta mig hos er? 0
Labprāt. Gär--. G_____ G-r-a- ------ Gärna. 0
Kā Jums patīk mūzika? V---t-ck-r n- -- ---i--n? V__ t_____ n_ o_ m_______ V-d t-c-e- n- o- m-s-k-n- ------------------------- Vad tycker ni om musiken? 0
Nedaudz par skaļu. Li-e------hög--udd. L____ f__ h________ L-t-t f-r h-g-j-d-. ------------------- Litet för högljudd. 0
Bet grupa spēlē gluži labi. M---b---et--pe-a--v------ bra. M__ b_____ s_____ v______ b___ M-n b-n-e- s-e-a- v-l-i-t b-a- ------------------------------ Men bandet spelar väldigt bra. 0
Vai Jūs te esat bieži? Ä--ni o--a----? Ä_ n_ o___ h___ Ä- n- o-t- h-r- --------------- Är ni ofta här? 0
Nē, šī ir pirmā reize. N-j---e---r---rsta -ån-e-. N___ d__ ä_ f_____ g______ N-j- d-t ä- f-r-t- g-n-e-. -------------------------- Nej, det är första gången. 0
Es te nekad vēl neesmu bijusi. J----a----dr-- v--i---är--öru-. J__ h__ a_____ v____ h__ f_____ J-g h-r a-d-i- v-r-t h-r f-r-t- ------------------------------- Jag har aldrig varit här förut. 0
Vai Jūs dejojat? D--sar-n-? D_____ n__ D-n-a- n-? ---------- Dansar ni? 0
Varbūt vēlāk. Sen--e ka--ke. S_____ k______ S-n-r- k-n-k-. -------------- Senare kanske. 0
Es neprotu tik labi dejot. Ja----n-in-- --ns--s- -r-. J__ k__ i___ d____ s_ b___ J-g k-n i-t- d-n-a s- b-a- -------------------------- Jag kan inte dansa så bra. 0
Tas ir pavisam vienkārši. D-- ä- mycket-e-ke--. D__ ä_ m_____ e______ D-t ä- m-c-e- e-k-l-. --------------------- Det är mycket enkelt. 0
Es Jums parādīšu. J-g -ka--is- --. J__ s__ v___ e__ J-g s-a v-s- e-. ---------------- Jag ska visa er. 0
Nē, labāk kādu citu reizi. N-j- --l-re en -nna- ----. N___ h_____ e_ a____ g____ N-j- h-l-r- e- a-n-n g-n-. -------------------------- Nej, hellre en annan gång. 0
Vai Jūs kādu gaidāt? V------n- p--nå---? V_____ n_ p_ n_____ V-n-a- n- p- n-g-n- ------------------- Väntar ni på någon? 0
Jā, savu draugu. J----- m----än. J__ p_ m__ v___ J-, p- m-n v-n- --------------- Ja, på min vän. 0
Tur jau viņš nāk! D-r-b-r-a -om-er -a---u! D__ b____ k_____ h__ j__ D-r b-r-a k-m-e- h-n j-! ------------------------ Där borta kommer han ju! 0

Gēni ietekmē valodu

Valoda, kādā mēs runājam, atkarīga no mūsu senčiem. Bet arī mūsu gēni ir atbildīgi par mūsu valodu. Skotu pētnieki ir nonākuši pie šada secinājuma. Viņi izpētīja, kā angļu valoda atškiras no ķīniešu valodas. Tā viņi atklāja, ka gēniem ir arī ir nozīme. Jo gēni ietekmē mūsu smadzeņu attīstību. Tas nozīmē, ka gēni veido mūsu smadzenes struktūŗas. Tā mūsu spēja apgtūt valodu ir noteikta. Divu gēnu variantiem ir izšķiroša loma. Ja kāds variants ir nepietiekams, tad attīstas tonāla valoda. Tad tonālā valodā runā tauta, kurai nav šis gēnu variants. Tonālajās valodās vārdu nozīmi nosaka toņa augstums. Piemēram, ķīniešu valoda tiek pieskaitīta tonālajām valodām. Savukārt, ja šis gēnu varians dominē, tad attīstas cita valoda. Angļu valoda nav tonāla valoda. Šie gēni nav vienādi izdalīti. Tas nozīmē, ka tās sastopamas dažādos biežumos. Bet valodas saglabājas tikai tad, ja tās tiek nodotas tālāk. Lai to izdarītu, bērniem jābū spējīgiem atdarināt vecāku valodu. Tādēļ viņiem labi jāiemācas valoda. Tikai tādā veidā valodu spēs nodot no paaudzes uz paaudzi. Senāks gēna veids ir tas, kas sekmē tonālās valodas.. Tāpēc pagātnē bija vairāk tonālo valodu nekā mūsdienās. Bet nevajadzētu pārvērtēt ģenētiskos komponentus. Tos var tikai pievienot paskaidrojot valodas attīstību. Bet nav atsevišķs gēns angļu vai ķīniešu valodai. Jebkurš var iemācīties jebkuru valodu. Nav nepieciešami gēni lai to paveiktu, bat gan ziņkārību un disciplīnu!