Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   sv Fråga – förfluten tid 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [åttiosex]

Fråga – förfluten tid 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? V-lke- s--p--ha-e ---på-d--? V_____ s____ h___ d_ p_ d___ V-l-e- s-i-s h-d- d- p- d-g- ---------------------------- Vilken slips hade du på dig? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? V-l-en -i- -a---u k--t? V_____ b__ h__ d_ k____ V-l-e- b-l h-r d- k-p-? ----------------------- Vilken bil har du köpt? 0
Kādu avīzi tu abonēji? Vi---n -i--i-g---- -u-prenu-e--rat---? V_____ t______ h__ d_ p___________ p__ V-l-e- t-d-i-g h-r d- p-e-u-e-e-a- p-? -------------------------------------- Vilken tidning har du prenumererat på? 0
Ko Jūs redzējāt? V-m---- -u s-t-? V__ h__ d_ s____ V-m h-r d- s-t-? ---------------- Vem har du sett? 0
Ko Jūs satikāt? Ve--har-d- -rä-fa-? V__ h__ d_ t_______ V-m h-r d- t-ä-f-t- ------------------- Vem har du träffat? 0
Ko Jūs atpazināt? V---ha--du--änt-----? V__ h__ d_ k___ i____ V-m h-r d- k-n- i-e-? --------------------- Vem har du känt igen? 0
Kad Jūs piecēlāties? N-r---- -i g-tt-u--? N__ h__ n_ g___ u___ N-r h-r n- g-t- u-p- -------------------- När har ni gått upp? 0
Kad Jūs sākāt? N-- -a--n--bör-at? N__ h__ n_ b______ N-r h-r n- b-r-a-? ------------------ När har ni börjat? 0
Kad Jūs beidzāt? Nä- --r ni slu-a-? N__ h__ n_ s______ N-r h-r n- s-u-a-? ------------------ När har ni slutat? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? Va-f-r ----ni va-na-? V_____ h__ n_ v______ V-r-ö- h-r n- v-k-a-? --------------------- Varför har ni vaknat? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? V--f----le- -i -ä--r-? V_____ b___ n_ l______ V-r-ö- b-e- n- l-r-r-? ---------------------- Varför blev ni lärare? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? V-rf-- har ni-t--it-en--a-i? V_____ h__ n_ t____ e_ t____ V-r-ö- h-r n- t-g-t e- t-x-? ---------------------------- Varför har ni tagit en taxi? 0
No kurienes jūs atnācāt? Va-t--o------- i--ån? V___ k_____ n_ i_____ V-r- k-m-e- n- i-r-n- --------------------- Vart kommer ni ifrån? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? V--t ha- ----å--? V___ h__ n_ g____ V-r- h-r n- g-t-? ----------------- Vart har ni gått? 0
Kur Jūs bijāt? Var h-- -i v-r--? V__ h__ n_ v_____ V-r h-r n- v-r-t- ----------------- Var har ni varit? 0
Kam tu palīdzēji? Ve----r -u-hjä---? V__ h__ d_ h______ V-m h-r d- h-ä-p-? ------------------ Vem har du hjälpt? 0
Kam tu rakstīji? Vem -ar-du----i-it-ti--? V__ h__ d_ s______ t____ V-m h-r d- s-r-v-t t-l-? ------------------------ Vem har du skrivit till? 0
Kam tu atbildēji? Ve--h-- du---ara-? V__ h__ d_ s______ V-m h-r d- s-a-a-? ------------------ Vem har du svarat? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + zviedru (1-100) MP3 zviedru (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..