Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   sv Förfluten tid 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [åttiotre]

Förfluten tid 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
piezvanīt rin-a r____ r-n-a ----- ringa 0
Es runāju pa telefonu. J-g --r ring-. J__ h__ r_____ J-g h-r r-n-t- -------------- Jag har ringt. 0
Es runāju pa telefonu visu laiku. J---------n---h-la-ti--n. J__ h__ r____ h___ t_____ J-g h-r r-n-t h-l- t-d-n- ------------------------- Jag har ringt hela tiden. 0
jautāt frå-a f____ f-å-a ----- fråga 0
Es jautāju. J-- h-- fråg-t. J__ h__ f______ J-g h-r f-å-a-. --------------- Jag har frågat. 0
Es vienmēr jautāju. Ja----r --lt-- ---g--. J__ h__ a_____ f______ J-g h-r a-l-i- f-å-a-. ---------------------- Jag har alltid frågat. 0
stāstīt b-rät-a b______ b-r-t-a ------- berätta 0
Es stāstīju. Ja----r----ä----. J__ h__ b________ J-g h-r b-r-t-a-. ----------------- Jag har berättat. 0
Es izstāstīju visu stāstu. Jag-har be----at-h--a his-o-i-n. J__ h__ b_______ h___ h_________ J-g h-r b-r-t-a- h-l- h-s-o-i-n- -------------------------------- Jag har berättat hela historien. 0
mācīties s-----a s______ s-u-e-a ------- studera 0
Es mācījos. Jag -a---tu---at. J__ h__ s________ J-g h-r s-u-e-a-. ----------------- Jag har studerat. 0
Es mācījos visu vakaru. J------ st--e-a- h-la kv-lle-. J__ h__ s_______ h___ k_______ J-g h-r s-u-e-a- h-l- k-ä-l-n- ------------------------------ Jag har studerat hela kvällen. 0
strādāt ar-eta a_____ a-b-t- ------ arbeta 0
Es strādāju. J-g h-r-a--e-a-. J__ h__ a_______ J-g h-r a-b-t-t- ---------------- Jag har arbetat. 0
Es strādāju visu dienu. J-g-h-r a--e-at------da-en. J__ h__ a______ h___ d_____ J-g h-r a-b-t-t h-l- d-g-n- --------------------------- Jag har arbetat hela dagen. 0
ēst äta ä__ ä-a --- äta 0
Es paēdu. Jag--ar ä---. J__ h__ ä____ J-g h-r ä-i-. ------------- Jag har ätit. 0
Es apēdu visu ēdienu. J-g-ha- ---t --- hela ma---. J__ h__ ä___ u__ h___ m_____ J-g h-r ä-i- u-p h-l- m-t-n- ---------------------------- Jag har ätit upp hela maten. 0

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.