Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   sv Lära känna

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [tre]

Lära känna

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! H-j! H___ H-j- ---- Hej! 0
Labdien! G-- d--! G__ d___ G-d d-g- -------- God dag! 0
Kā klājas? / Kā iet? H-r----r -e- ti-l? H__ s___ d__ t____ H-r s-å- d-t t-l-? ------------------ Hur står det till? 0
Vai Jūs esat no Eiropas? K-m------ -r-n-E-ro-a? K_____ n_ f___ E______ K-m-e- n- f-å- E-r-p-? ---------------------- Kommer ni från Europa? 0
Vai Jūs esat no Amerikas? Ko-m-r -- f-----meri--? K_____ n_ f___ A_______ K-m-e- n- f-å- A-e-i-a- ----------------------- Kommer ni från Amerika? 0
Vai Jūs esat no Āzijas? Komme- n--f------ie-? K_____ n_ f___ A_____ K-m-e- n- f-å- A-i-n- --------------------- Kommer ni från Asien? 0
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? P---i-k-- -o--ll -o- n-? P_ v_____ h_____ b__ n__ P- v-l-e- h-t-l- b-r n-? ------------------------ På vilket hotell bor ni? 0
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? H-r ---g- ha- -- v--i--h-r? H__ l____ h__ n_ v____ h___ H-r l-n-e h-r n- v-r-t h-r- --------------------------- Hur länge har ni varit här? 0
Cik ilgi Jūs te paliksiet? H-r -ä----st-n--r--i? H__ l____ s______ n__ H-r l-n-e s-a-n-r n-? --------------------- Hur länge stannar ni? 0
Vai Jums šeit patīk? T---s ni -ra-hä-? T____ n_ b__ h___ T-i-s n- b-a h-r- ----------------- Trivs ni bra här? 0
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? Ä--ni s-----er hä-? Ä_ n_ s_______ h___ Ä- n- s-m-s-e- h-r- ------------------- Är ni semester här? 0
Apciemojiet mani! Ko----h-h---a på-m-g -åg-n-----! K__ o__ h____ p_ m__ n____ g____ K-m o-h h-l-a p- m-g n-g-n g-n-! -------------------------------- Kom och hälsa på mig någon gång! 0
Te ir mana adrese. Hä- -r--in-a---ss. H__ ä_ m__ a______ H-r ä- m-n a-r-s-. ------------------ Här är min adress. 0
Vai mēs rīt redzēsimies? S-- -- imorgon? S__ v_ i_______ S-s v- i-o-g-n- --------------- Ses vi imorgon? 0
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. Tyvä-r--j---ha- ----t --r --g. T______ j__ h__ a____ f__ m___ T-v-r-, j-g h-r a-n-t f-r m-g- ------------------------------ Tyvärr, jag har annat för mig. 0
Atā! / Čau! Hej d-! H__ d__ H-j d-! ------- Hej då! 0
Uz redzēšanos! A--ö! A____ A-j-! ----- Adjö! 0
Uz drīzu redzēšanos! Vi ses -nar-! V_ s__ s_____ V- s-s s-a-t- ------------- Vi ses snart! 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + zviedru (1-100) MP3 zviedru (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…