Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   sv I taxin

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [trettioåtta]

I taxin

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Va- snäll -c- rin- -f-er--- t-xi. V__ s____ o__ r___ e____ e_ t____ V-r s-ä-l o-h r-n- e-t-r e- t-x-. --------------------------------- Var snäll och ring efter en taxi. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? Va--k--ta- det t--l--tati-n-n? V__ k_____ d__ t___ s_________ V-d k-s-a- d-t t-l- s-a-i-n-n- ------------------------------ Vad kostar det till stationen? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? Vad--o-t---d---till--l-g-----en? V__ k_____ d__ t___ f___________ V-d k-s-a- d-t t-l- f-y-p-a-s-n- -------------------------------- Vad kostar det till flygplatsen? 0
Lūdzu, taisni. Ra-t fram--tac-. R___ f____ t____ R-k- f-a-, t-c-. ---------------- Rakt fram, tack. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. Sv--g-till--ög-r här,-t-c-. S____ t___ h____ h___ t____ S-ä-g t-l- h-g-r h-r- t-c-. --------------------------- Sväng till höger här, tack. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. S-ä-g-ti---vä--t-r -i-----ne-- ta--. S____ t___ v______ v__ h______ t____ S-ä-g t-l- v-n-t-r v-d h-r-e-, t-c-. ------------------------------------ Sväng till vänster vid hörnet, tack. 0
Es steidzos. J-g har----t--m. J__ h__ b_______ J-g h-r b-å-t-m- ---------------- Jag har bråttom. 0
Man vēl ir laiks. Ja- har-t--. J__ h__ t___ J-g h-r t-d- ------------ Jag har tid. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! Va- ---ll-o-- kör --n--am-ar-. V__ s____ o__ k__ l___________ V-r s-ä-l o-h k-r l-n-s-m-a-e- ------------------------------ Var snäll och kör långsammare. 0
Pieturiet te, lūdzu! St---a---r- t-c-. S_____ h___ t____ S-a-n- h-r- t-c-. ----------------- Stanna här, tack. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! V---sn--- --- --nta-e-t-ö-on----k. V__ s____ o__ v____ e__ ö_________ V-r s-ä-l o-h v-n-a e-t ö-o-b-i-k- ---------------------------------- Var snäll och vänta ett ögonblick. 0
Es tūlīt atgriezīšos. J-g är--n--- till-a--. J__ ä_ s____ t________ J-g ä- s-a-t t-l-b-k-. ---------------------- Jag är snart tillbaka. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! G- --g -tt -vit--- ----. G_ m__ e__ k______ t____ G- m-g e-t k-i-t-, t-c-. ------------------------ Ge mig ett kvitto, tack. 0
Man nav sīknaudas. J-g -a- -ng- --åpe---r. J__ h__ i___ s_________ J-g h-r i-g- s-å-e-g-r- ----------------------- Jag har inga småpengar. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. D-t--r--ä-t -å- -eh--l ---el-. D__ ä_ j___ s__ b_____ v______ D-t ä- j-m- s-, b-h-l- v-x-l-. ------------------------------ Det är jämt så, behåll växeln. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! K-r-----t----den-hä-----e---n. K__ m__ t___ d__ h__ a________ K-r m-g t-l- d-n h-r a-r-s-e-. ------------------------------ Kör mig till den här adressen. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Kö----g t-l----t- h-t-ll. K__ m__ t___ m___ h______ K-r m-g t-l- m-t- h-t-l-. ------------------------- Kör mig till mitt hotell. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! Kör -i- ti-- s---n-e-. K__ m__ t___ s________ K-r m-g t-l- s-r-n-e-. ---------------------- Kör mig till stranden. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + zviedru (1-100) MP3 zviedru (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?