ఇవి-నా-పుస్-క-లు
ఇ_ నా పు____
ఇ-ి న- ప-స-త-ా-ు
----------------
ఇవి నా పుస్తకాలు 0 Iv--nā -u---kā-uI__ n_ p________I-i n- p-s-a-ā-u----------------Ivi nā pustakālu
ప్-స-------ేన- ఈ-పు-్తక-న్-- చద-వుతున్నాను
ప్____ నే_ ఈ పు_____ చ______
ప-ర-్-ు-ం న-న- ఈ ప-స-త-ా-్-ి చ-ు-ు-ు-్-ా-ు
------------------------------------------
ప్రస్తుతం నేను ఈ పుస్తకాన్ని చదువుతున్నాను 0 Prast--aṁ ------ -u-ta-ā----c----u-un---uP________ n___ ī p_________ c____________P-a-t-t-ṁ n-n- ī p-s-a-ā-n- c-d-v-t-n-ā-u-----------------------------------------Prastutaṁ nēnu ī pustakānni caduvutunnānu
Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu?
Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’
Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem.
Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās.
Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to.
Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem.
Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta.
Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda.
Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas.
Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām.
Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ.
Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana.
Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta.
Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu.
Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā.
Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas.
Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm.
Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu.
Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu.
Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu.
Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk.
Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes.
Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka.
Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties.
Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’.
Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu.
Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu.
Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!