Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   es Pequeñas Conversaciones 1

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [veinte]

Pequeñas Conversaciones 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu spāņu Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! ¡Pó---s--cóm---! ¡_______ c______ ¡-ó-g-s- c-m-d-! ---------------- ¡Póngase cómodo!
Jūtieties kā mājās! ¡-iénta-e-c-mo -- cas-! ¡________ c___ e_ c____ ¡-i-n-a-e c-m- e- c-s-! ----------------------- ¡Siéntase como en casa!
Ko Jūs vēlētos dzert? ¿--é-le--u-ta-----o-a-? ¿___ l_ g_______ t_____ ¿-u- l- g-s-a-í- t-m-r- ----------------------- ¿Qué le gustaría tomar?
Vai Jūs mīlat mūziku? ¿Le---sta-la mús--a? ¿__ g____ l_ m______ ¿-e g-s-a l- m-s-c-? -------------------- ¿Le gusta la música?
Man patīk klasiskā mūzika. Me ---t--la -ú-i-a ----ica. M_ g____ l_ m_____ c_______ M- g-s-a l- m-s-c- c-á-i-a- --------------------------- Me gusta la música clásica.
Te ir mani kompaktdiski. Aqu- está--m-s--Ds. A___ e____ m__ C___ A-u- e-t-n m-s C-s- ------------------- Aquí están mis CDs.
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? ¿Toc- (us-e-----gún i--t-um-n-o--us-c-l? ¿____ (______ a____ i__________ m_______ ¿-o-a (-s-e-) a-g-n i-s-r-m-n-o m-s-c-l- ---------------------------------------- ¿Toca (usted) algún instrumento musical?
Te ir mana ģitāra. A-uí--stá -i--ui-a-ra. A___ e___ m_ g________ A-u- e-t- m- g-i-a-r-. ---------------------- Aquí está mi guitarra.
Vai Jūs labprāt dziedat? ¿-- g---a-cantar? ¿__ g____ c______ ¿-e g-s-a c-n-a-? ----------------- ¿Le gusta cantar?
Vai Jums ir bērni? ¿Ti--e--u-te-) -i---? ¿_____ (______ n_____ ¿-i-n- (-s-e-) n-ñ-s- --------------------- ¿Tiene (usted) niños?
Vai Jums ir suns? ¿T-e-- -usted--u- p-rr-? ¿_____ (______ u_ p_____ ¿-i-n- (-s-e-) u- p-r-o- ------------------------ ¿Tiene (usted) un perro?
Vai Jums ir kaķis? ¿--e-- (-s-----u- g-to? ¿_____ (______ u_ g____ ¿-i-n- (-s-e-) u- g-t-? ----------------------- ¿Tiene (usted) un gato?
Te ir manas grāmatas. A-u--es--n---s -ibros. A___ e____ m__ l______ A-u- e-t-n m-s l-b-o-. ---------------------- Aquí están mis libros.
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. En e--- mom---o estoy -eye-----ste --bro. E_ e___ m______ e____ l______ e___ l_____ E- e-t- m-m-n-o e-t-y l-y-n-o e-t- l-b-o- ----------------------------------------- En este momento estoy leyendo este libro.
Ko Jūs labprāt lasāt? ¿Q-- -- gust- l-er? ¿___ l_ g____ l____ ¿-u- l- g-s-a l-e-? ------------------- ¿Qué le gusta leer?
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? ¿Le g-s-- -r-a---n--e-t-s? ¿__ g____ i_ a c__________ ¿-e g-s-a i- a c-n-i-r-o-? -------------------------- ¿Le gusta ir a conciertos?
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? ¿-e-gu--a -r a- teatro? ¿__ g____ i_ a_ t______ ¿-e g-s-a i- a- t-a-r-? ----------------------- ¿Le gusta ir al teatro?
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? ¿-e-g--ta ir-- -a óper-? ¿__ g____ i_ a l_ ó_____ ¿-e g-s-a i- a l- ó-e-a- ------------------------ ¿Le gusta ir a la ópera?

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + spāņu (1-100) MP3 spāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!