Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   tr Small Talk 1 (Kısa sohbet 1)

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [yirmi]

Small Talk 1 (Kısa sohbet 1)

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu turku Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! R-hatın----bakı-! R_________ b_____ R-h-t-n-z- b-k-n- ----------------- Rahatınıza bakın! 0
Jūtieties kā mājās! Ke-di---i-evin---e gi------sedin! K________ e_______ g___ h________ K-n-i-i-i e-i-i-d- g-b- h-s-e-i-! --------------------------------- Kendinizi evinizde gibi hissedin! 0
Ko Jūs vēlētos dzert? N--iç----ist-rs-n-z? N_ i____ i__________ N- i-m-k i-t-r-i-i-? -------------------- Ne içmek istersiniz? 0
Vai Jūs mīlat mūziku? Mü--k s--er -isi---? M____ s____ m_______ M-z-k s-v-r m-s-n-z- -------------------- Müzik sever misiniz? 0
Man patīk klasiskā mūzika. K--si- --zik s-verim. K_____ m____ s_______ K-a-i- m-z-k s-v-r-m- --------------------- Klasik müzik severim. 0
Te ir mani kompaktdiski. C-’leri- -ur--a. C_______ b______ C-’-e-i- b-r-d-. ---------------- CD’lerim burada. 0
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? B-------k-ale-i --lıyor -us-nuz? B__ M____ a____ ç______ m_______ B-r M-z-k a-e-i ç-l-y-r m-s-n-z- -------------------------------- Bir Müzik aleti çalıyor musunuz? 0
Te ir mana ģitāra. G-t-r-m bu--d-. G______ b______ G-t-r-m b-r-d-. --------------- Gitarım burada. 0
Vai Jūs labprāt dziedat? Ş-rk- -öy--m-y--s-ver -isin--? Ş____ s________ s____ m_______ Ş-r-ı s-y-e-e-i s-v-r m-s-n-z- ------------------------------ Şarkı söylemeyi sever misiniz? 0
Vai Jums ir bērni? Ço---ların-z ----mı? Ç___________ v__ m__ Ç-c-k-a-ı-ı- v-r m-? -------------------- Çocuklarınız var mı? 0
Vai Jums ir suns? Kö-eğini- var-m-? K________ v__ m__ K-p-ğ-n-z v-r m-? ----------------- Köpeğiniz var mı? 0
Vai Jums ir kaķis? K--in-- -a- mı? K______ v__ m__ K-d-n-z v-r m-? --------------- Kediniz var mı? 0
Te ir manas grāmatas. K-t--l-r-m bur---. K_________ b______ K-t-p-a-ı- b-r-d-. ------------------ Kitaplarım burada. 0
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. Ş--------r-------abı---u---um. Ş_ s______ b_ k_____ o________ Ş- s-r-l-r b- k-t-b- o-u-o-u-. ------------------------------ Şu sıralar bu kitabı okuyorum. 0
Ko Jūs labprāt lasāt? N--ok-ma-ı-s--iy-r-unuz? N_ o______ s____________ N- o-u-a-ı s-v-y-r-u-u-? ------------------------ Ne okumayı seviyorsunuz? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? Kon-er--gitm--i-se--- m-s-n-z? K______ g______ s____ m_______ K-n-e-e g-t-e-i s-v-r m-s-n-z- ------------------------------ Konsere gitmeyi sever misiniz? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? Tiyat-o-a -i-meyi --ve--m---ni-? T________ g______ s____ m_______ T-y-t-o-a g-t-e-i s-v-r m-s-n-z- -------------------------------- Tiyatroya gitmeyi sever misiniz? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? Op-r-y- g-t-e-i s-ver mi-in--? O______ g______ s____ m_______ O-e-a-a g-t-e-i s-v-r m-s-n-z- ------------------------------ Operaya gitmeyi sever misiniz? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + turku (1-100) MP3 turku (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!