Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   nl Small Talk 1

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [twintig]

Small Talk 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu holandiešu Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! Ma---h-----el----m-kk-l-jk! M___ h__ u____ g___________ M-a- h-t u-e-f g-m-k-e-i-k- --------------------------- Maak het uzelf gemakkelijk! 0
Jūtieties kā mājās! Do--a--of u--h-is be--! D__ a____ u t____ b____ D-e a-s-f u t-u-s b-n-! ----------------------- Doe alsof u thuis bent! 0
Ko Jūs vēlētos dzert? W-- wi-t u -r--ken? W__ w___ u d_______ W-t w-l- u d-i-k-n- ------------------- Wat wilt u drinken? 0
Vai Jūs mīlat mūziku? Houd--u v-- m--i--? H____ u v__ m______ H-u-t u v-n m-z-e-? ------------------- Houdt u van muziek? 0
Man patīk klasiskā mūzika. I- h--d--an-k--ssi--------e-. I_ h___ v__ k________ m______ I- h-u- v-n k-a-s-e-e m-z-e-. ----------------------------- Ik houd van klassieke muziek. 0
Te ir mani kompaktdiski. Di- z------jn-c-’s. D__ z___ m___ c____ D-t z-j- m-j- c-’-. ------------------- Dit zijn mijn cd’s. 0
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? S--el- u-ee- -uzi---ns----e-t? S_____ u e__ m________________ S-e-l- u e-n m-z-e-i-s-r-m-n-? ------------------------------ Speelt u een muziekinstrument? 0
Te ir mana ģitāra. D-- is m-jn----aar. D__ i_ m___ g______ D-t i- m-j- g-t-a-. ------------------- Dit is mijn gitaar. 0
Vai Jūs labprāt dziedat? H-udt-u v-n-zi---n? H____ u v__ z______ H-u-t u v-n z-n-e-? ------------------- Houdt u van zingen? 0
Vai Jums ir bērni? Heeft - k-----en? H____ u k________ H-e-t u k-n-e-e-? ----------------- Heeft u kinderen? 0
Vai Jums ir suns? Heef- - e-n --n-? H____ u e__ h____ H-e-t u e-n h-n-? ----------------- Heeft u een hond? 0
Vai Jums ir kaķis? H-ef- - een---t? H____ u e__ k___ H-e-t u e-n k-t- ---------------- Heeft u een kat? 0
Te ir manas grāmatas. Di---i----ij---o-k-n. D__ z___ m___ b______ D-t z-j- m-j- b-e-e-. --------------------- Dit zijn mijn boeken. 0
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. Ik ---s -u-d-t-bo-k. I_ l___ n_ d__ b____ I- l-e- n- d-t b-e-. -------------------- Ik lees nu dit boek. 0
Ko Jūs labprāt lasāt? W-t l-es- - --aa-? W__ l____ u g_____ W-t l-e-t u g-a-g- ------------------ Wat leest u graag? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? Ga-t u g-a----a-- ----e-t--? G___ u g____ n___ c_________ G-a- u g-a-g n-a- c-n-e-t-n- ---------------------------- Gaat u graag naar concerten? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? Ga---- -raag --ar -e---he-t-r? G___ u g____ n___ h__ t_______ G-a- u g-a-g n-a- h-t t-e-t-r- ------------------------------ Gaat u graag naar het theater? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? Ga-t u graa---a-r d----era? G___ u g____ n___ d_ o_____ G-a- u g-a-g n-a- d- o-e-a- --------------------------- Gaat u graag naar de opera? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + holandiešu (1-100) MP3 holandiešu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!