Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   ca Conversa 1

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [vint]

Conversa 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu katalāņu Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! P--i-- -ò---e! P_____ c______ P-s-’- c-m-d-! -------------- Posi’s còmode! 0
Jūtieties kā mājās! Fac- co------s-! F___ c__ a c____ F-c- c-m a c-s-! ---------------- Faci com a casa! 0
Ko Jūs vēlētos dzert? Q-è--o- --r-be-re? Q__ v__ p__ b_____ Q-è v-l p-r b-u-e- ------------------ Què vol per beure? 0
Vai Jūs mīlat mūziku? L--a-ra-- ---m-----? L_ a_____ l_ m______ L- a-r-d- l- m-s-c-? -------------------- Li agrada la música? 0
Man patīk klasiskā mūzika. M’enc-n-a -- -ús--- --àss-ca. M________ l_ m_____ c________ M-e-c-n-a l- m-s-c- c-à-s-c-. ----------------------------- M’encanta la música clàssica. 0
Te ir mani kompaktdiski. E---m-u- C----ón a--í. E__ m___ C__ s__ a____ E-s m-u- C-s s-n a-u-. ---------------------- Els meus CDs són aquí. 0
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? Que toc--al-un ---t-u-ent-mu--cal--o---? Q__ t___ a____ i_________ m______ v_____ Q-e t-c- a-g-n i-s-r-m-n- m-s-c-l v-s-è- ---------------------------------------- Que toca algun instrument musical vostè? 0
Te ir mana ģitāra. Aqu-sta és-l--m-----uitarr-. A______ é_ l_ m___ g________ A-u-s-a é- l- m-v- g-i-a-r-. ---------------------------- Aquesta és la meva guitarra. 0
Vai Jūs labprāt dziedat? Qu- -- ag-a-- --ntar? Q__ l_ a_____ c______ Q-e l- a-r-d- c-n-a-? --------------------- Que li agrada cantar? 0
Vai Jums ir bērni? Té -i--s vo-t-? T_ f____ v_____ T- f-l-s v-s-è- --------------- Té fills vostè? 0
Vai Jums ir suns? Té un--o---os--? T_ u_ g__ v_____ T- u- g-s v-s-è- ---------------- Té un gos vostè? 0
Vai Jums ir kaķis? T--u-------o---? T_ u_ g__ v_____ T- u- g-t v-s-è- ---------------- Té un gat vostè? 0
Te ir manas grāmatas. Aquí-só--els m--- l-i----. A___ s__ e__ m___ l_______ A-u- s-n e-s m-u- l-i-r-s- -------------------------- Aquí són els meus llibres. 0
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. Ara---tic l---int aq------l-br-. A__ e____ l______ a_____ l______ A-a e-t-c l-e-i-t a-u-s- l-i-r-. -------------------------------- Ara estic llegint aquest llibre. 0
Ko Jūs labprāt lasāt? Q-è-us agr-da--le--r? Q__ u_ a_____ l______ Q-è u- a-r-d- l-e-i-? --------------------- Què us agrada llegir? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? L--ag--d- -nar-a -on--r--? L_ a_____ a___ a c________ L- a-r-d- a-a- a c-n-e-t-? -------------------------- Li agrada anar a concerts? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? L--ag--d---na- -- t---re? L_ a_____ a___ a_ t______ L- a-r-d- a-a- a- t-a-r-? ------------------------- Li agrada anar al teatre? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? Li-a--a-- a-a- - ----e--? L_ a_____ a___ a l_______ L- a-r-d- a-a- a l-ò-e-a- ------------------------- Li agrada anar a l’òpera? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + katalāņu (1-100) MP3 katalāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!