Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   te భూత కాలం 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [ఎనభై మూడు]

83 [Enabhai mūḍu]

భూత కాలం 3

[Bhūta kālaṁ 3]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu telugu Spēlēt Vairāk
piezvanīt టెల--ోన్ ----ం ట-ల-ఫ-న- చ-యడ- ట-ల-ఫ-న- చ-య-ం -------------- టెలిఫోన్ చేయడం 0
Ṭe-i-------yaḍ-ṁ Ṭeliphōn cēyaḍaṁ Ṭ-l-p-ō- c-y-ḍ-ṁ ---------------- Ṭeliphōn cēyaḍaṁ
Es runāju pa telefonu. నే-ు ట--ి--న---ేస-ను న-న- ట-ల-ఫ-న- చ-స-న- న-న- ట-ల-ఫ-న- చ-స-న- -------------------- నేను టెలిఫోన్ చేసాను 0
Nē----e--p--n -ēs-nu Nēnu ṭeliphōn cēsānu N-n- ṭ-l-p-ō- c-s-n- -------------------- Nēnu ṭeliphōn cēsānu
Es runāju pa telefonu visu laiku. నే-- ఎప---డూ--ోన్ లో-మా--లాడు---ే ఉన్నా-ు న-న- ఎప-ప-డ- ఫ-న- ల- మ-ట-ల-డ-త-న- ఉన-న-న- న-న- ఎ-్-ు-ూ ఫ-న- ల- మ-ట-ల-డ-త-న- ఉ-్-ా-ు ----------------------------------------- నేను ఎప్పుడూ ఫోన్ లో మాట్లాడుతూనే ఉన్నాను 0
Nē-u-e----- phōn--ō māṭ----t--- unn--u Nēnu eppuḍū phōn lō māṭlāḍutūnē unnānu N-n- e-p-ḍ- p-ō- l- m-ṭ-ā-u-ū-ē u-n-n- -------------------------------------- Nēnu eppuḍū phōn lō māṭlāḍutūnē unnānu
jautāt అ--టం అడగట- అ-గ-ం ----- అడగటం 0
Aḍag---ṁ Aḍagaṭaṁ A-a-a-a- -------- Aḍagaṭaṁ
Es jautāju. నేను-అడ-గ--ు న-న- అడ-గ-న- న-న- అ-ి-ా-ు ------------ నేను అడిగాను 0
N--- aḍ-g--u Nēnu aḍigānu N-n- a-i-ā-u ------------ Nēnu aḍigānu
Es vienmēr jautāju. నే-- ఎ-్పు-ూ---ిగ-త--ే ---నాను న-న- ఎప-ప-డ- అడ-గ-త-న- ఉన-న-న- న-న- ఎ-్-ు-ూ అ-ి-ు-ూ-ే ఉ-్-ా-ు ------------------------------ నేను ఎప్పుడూ అడిగుతూనే ఉన్నాను 0
N-nu e------aḍi-u-ū-- un---u Nēnu eppuḍū aḍigutūnē unnānu N-n- e-p-ḍ- a-i-u-ū-ē u-n-n- ---------------------------- Nēnu eppuḍū aḍigutūnē unnānu
stāstīt చెప్-ుట చ-ప-ప-ట చ-ప-ప-ట ------- చెప్పుట 0
Cepp--a Ceppuṭa C-p-u-a ------- Ceppuṭa
Es stāstīju. న--ు చె--ప-ను న-న- చ-ప-ప-న- న-న- చ-ప-ప-న- ------------- నేను చెప్పాను 0
Nēnu-c-ppā-u Nēnu ceppānu N-n- c-p-ā-u ------------ Nēnu ceppānu
Es izstāstīju visu stāstu. న-న- మ-త-తం-కధని -ెప్ప--ు న-న- మ-త-త- కధన- చ-ప-ప-న- న-న- మ-త-త- క-న- చ-ప-ప-న- ------------------------- నేను మొత్తం కధని చెప్పాను 0
Nēn- ----a--ka----i ---pā-u Nēnu mottaṁ kadhani ceppānu N-n- m-t-a- k-d-a-i c-p-ā-u --------------------------- Nēnu mottaṁ kadhani ceppānu
mācīties చ-ువుట చద-వ-ట చ-ు-ు- ------ చదువుట 0
Ca--vuṭa Caduvuṭa C-d-v-ṭ- -------- Caduvuṭa
Es mācījos. నే-- చదివ-ను న-న- చద-వ-న- న-న- చ-ి-ా-ు ------------ నేను చదివాను 0
N-------ivā-u Nēnu cadivānu N-n- c-d-v-n- ------------- Nēnu cadivānu
Es mācījos visu vakaru. న-ను-సా-ం-్ర- -ొత్-ం-చద----ు న-న- స-య-త-ర- మ-త-త- చద-వ-న- న-న- స-య-త-ర- మ-త-త- చ-ి-ా-ు ---------------------------- నేను సాయంత్రం మొత్తం చదివాను 0
Nē-- --ya---aṁ mo-taṁ-cadiv--u Nēnu sāyantraṁ mottaṁ cadivānu N-n- s-y-n-r-ṁ m-t-a- c-d-v-n- ------------------------------ Nēnu sāyantraṁ mottaṁ cadivānu
strādāt ప------ుట పన- చ-య-ట ప-ి చ-య-ట --------- పని చేయుట 0
P--i-cēyuṭa Pani cēyuṭa P-n- c-y-ṭ- ----------- Pani cēyuṭa
Es strādāju. న-ను -న- -ేసాను న-న- పన- చ-స-న- న-న- ప-ి చ-స-న- --------------- నేను పని చేసాను 0
N-n--p-n--cēs--u Nēnu pani cēsānu N-n- p-n- c-s-n- ---------------- Nēnu pani cēsānu
Es strādāju visu dienu. ర-జం---న--ు-ప----ేసాను ర-జ-త- న-న- పన- చ-స-న- ర-జ-త- న-న- ప-ి చ-స-న- ---------------------- రోజంతా నేను పని చేసాను 0
R-j--t- n-n----n- c-s-nu Rōjantā nēnu pani cēsānu R-j-n-ā n-n- p-n- c-s-n- ------------------------ Rōjantā nēnu pani cēsānu
ēst తి--ట త-న-ట త-న-ట ----- తినుట 0
T-nu-a Tinuṭa T-n-ṭ- ------ Tinuṭa
Es paēdu. నే-ు--ిన---ను న-న- త-న-న-న- న-న- త-న-న-న- ------------- నేను తిన్నాను 0
N----t-nnā-u Nēnu tinnānu N-n- t-n-ā-u ------------ Nēnu tinnānu
Es apēdu visu ēdienu. నేన--అన్నం-మొత్----ిన--ాను న-న- అన-న- మ-త-త- త-న-న-న- న-న- అ-్-ం మ-త-త- త-న-న-న- -------------------------- నేను అన్నం మొత్తం తిన్నాను 0
Nēn- -nn-ṁ-mot-----i---nu Nēnu annaṁ mottaṁ tinnānu N-n- a-n-ṁ m-t-a- t-n-ā-u ------------------------- Nēnu annaṁ mottaṁ tinnānu

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.