Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   de Small Talk 1

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [zwanzig]

Small Talk 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu vācu Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! M---e- Si---- -ich beq-em! M_____ S__ e_ s___ b______ M-c-e- S-e e- s-c- b-q-e-! -------------------------- Machen Sie es sich bequem! 0
Jūtieties kā mājās! Fühlen--ie----h--i- zu-Hau-e! F_____ S__ s___ w__ z_ H_____ F-h-e- S-e s-c- w-e z- H-u-e- ----------------------------- Fühlen Sie sich wie zu Hause! 0
Ko Jūs vēlētos dzert? W-s möcht-n --e t-i-k--? W__ m______ S__ t_______ W-s m-c-t-n S-e t-i-k-n- ------------------------ Was möchten Sie trinken? 0
Vai Jūs mīlat mūziku? Lie--- Si--Mus--? L_____ S__ M_____ L-e-e- S-e M-s-k- ----------------- Lieben Sie Musik? 0
Man patīk klasiskā mūzika. Ic- mag-klas--s--- M-si-. I__ m__ k_________ M_____ I-h m-g k-a-s-s-h- M-s-k- ------------------------- Ich mag klassische Musik. 0
Te ir mani kompaktdiski. Hi-- ---- -ein-----. H___ s___ m____ C___ H-e- s-n- m-i-e C-s- -------------------- Hier sind meine CDs. 0
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? Spiele- -----in---st--m--t? S______ S__ e__ I__________ S-i-l-n S-e e-n I-s-r-m-n-? --------------------------- Spielen Sie ein Instrument? 0
Te ir mana ģitāra. H-e- -st mei---Gi-arre. H___ i__ m____ G_______ H-e- i-t m-i-e G-t-r-e- ----------------------- Hier ist meine Gitarre. 0
Vai Jūs labprāt dziedat? Sin-----ie gern? S_____ S__ g____ S-n-e- S-e g-r-? ---------------- Singen Sie gern? 0
Vai Jums ir bērni? H-be--S-e-Kind--? H____ S__ K______ H-b-n S-e K-n-e-? ----------------- Haben Sie Kinder? 0
Vai Jums ir suns? H-b-n Si- -i-e------? H____ S__ e____ H____ H-b-n S-e e-n-n H-n-? --------------------- Haben Sie einen Hund? 0
Vai Jums ir kaķis? H--en-Si--ein- -----? H____ S__ e___ K_____ H-b-n S-e e-n- K-t-e- --------------------- Haben Sie eine Katze? 0
Te ir manas grāmatas. H--r s-n- ----e--ü-her. H___ s___ m____ B______ H-e- s-n- m-i-e B-c-e-. ----------------------- Hier sind meine Bücher. 0
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. I-- ---e g-rade -i-s-s Buch. I__ l___ g_____ d_____ B____ I-h l-s- g-r-d- d-e-e- B-c-. ---------------------------- Ich lese gerade dieses Buch. 0
Ko Jūs labprāt lasāt? W------e- Sie -e--? W__ l____ S__ g____ W-s l-s-n S-e g-r-? ------------------- Was lesen Sie gern? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? G-hen--ie-ger- in- Ko-ze-t? G____ S__ g___ i__ K_______ G-h-n S-e g-r- i-s K-n-e-t- --------------------------- Gehen Sie gern ins Konzert? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? Gehe--S-e gern in- -heate-? G____ S__ g___ i__ T_______ G-h-n S-e g-r- i-s T-e-t-r- --------------------------- Gehen Sie gern ins Theater? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? G-he--S-e gern in---e -per? G____ S__ g___ i_ d__ O____ G-h-n S-e g-r- i- d-e O-e-? --------------------------- Gehen Sie gern in die Oper? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + vācu (1-100) MP3 vācu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!