Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   fi Small Talk 1

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [kaksikymmentä]

Small Talk 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! Koittaka- -ii-t--! K________ v_______ K-i-t-k-a v-i-t-ä- ------------------ Koittakaa viihtyä! 0
Jūtieties kā mājās! Ol-a- k--- koto-----. O____ k___ k_________ O-k-a k-i- k-t-n-n-e- --------------------- Olkaa kuin kotonanne. 0
Ko Jūs vēlētos dzert? Mit- -e--al---s---e-j-o-a? M___ t_ h__________ j_____ M-t- t- h-l-a-s-t-e j-o-a- -------------------------- Mitä te haluaisitte juoda? 0
Vai Jūs mīlat mūziku? Pidä--e-- --s-----t-? P________ m__________ P-d-t-e-ö m-s-i-i-t-? --------------------- Pidättekö musiikista? 0
Man patīk klasiskā mūzika. Mi-ä pi-än k-ass-s-------s-i---t-. M___ p____ k__________ m__________ M-n- p-d-n k-a-s-s-s-a m-s-i-i-t-. ---------------------------------- Minä pidän klassisesta musiikista. 0
Te ir mani kompaktdiski. T---ä -v---mi-u-----lev--i. T____ o___ m____ C_________ T-s-ä o-a- m-n-n C---e-y-i- --------------------------- Tässä ovat minun CD-levyni. 0
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? S-it---e-- -e --tain-soi-i-ta? S_________ t_ j_____ s________ S-i-a-t-k- t- j-t-i- s-i-i-t-? ------------------------------ Soitatteko te jotain soitinta? 0
Te ir mana ģitāra. Täs-- o--mi--n-k-t----i. T____ o_ m____ k________ T-s-ä o- m-n-n k-t-r-n-. ------------------------ Tässä on minun kitarani. 0
Vai Jūs labprāt dziedat? L----t------- --el--lä-n-? L_________ t_ m___________ L-u-a-t-k- t- m-e-e-l-n-e- -------------------------- Laulatteko te mielellänne? 0
Vai Jums ir bērni? O--- tei-l- --p---? O___ t_____ l______ O-k- t-i-l- l-p-i-? ------------------- Onko teillä lapsia? 0
Vai Jums ir suns? On-- ----lä k--r-? O___ t_____ k_____ O-k- t-i-l- k-i-a- ------------------ Onko teillä koira? 0
Vai Jums ir kaķis? Onko-te-----k-s-a? O___ t_____ k_____ O-k- t-i-l- k-s-a- ------------------ Onko teillä kissa? 0
Te ir manas grāmatas. Tä--ä o---------n-. T____ o___ k_______ T-s-ä o-a- k-r-a-i- ------------------- Tässä ovat kirjani. 0
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. L-e----u-i -ät---i--aa. L___ j____ t___ k______ L-e- j-u-i t-t- k-r-a-. ----------------------- Luen juuri tätä kirjaa. 0
Ko Jūs labprāt lasāt? M--ä -- -u--------l-ll---e? M___ t_ l_____ m___________ M-t- t- l-e-t- m-e-e-l-n-e- --------------------------- Mitä te luette mielellänne? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? M--e-te-- te----l----------ns--tt---? M________ t_ m__________ k___________ M-n-t-e-ö t- m-e-e-l-n-e k-n-e-t-i-n- ------------------------------------- Menettekö te mielellänne konserttiin? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? Men----kö-te --e--l--n-- -e--te-ii-? M________ t_ m__________ t__________ M-n-t-e-ö t- m-e-e-l-n-e t-a-t-r-i-? ------------------------------------ Menettekö te mielellänne teatteriin? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? M-net--k---e-m-e--llä--- ----era-n? M________ t_ m__________ o_________ M-n-t-e-ö t- m-e-e-l-n-e o-p-e-a-n- ----------------------------------- Menettekö te mielellänne oopperaan? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + somu (1-100) MP3 somu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!