Sarunvārdnīca

lv Augļi un pārtikas produkti   »   no Frukt og matvarer

15 [piecpadsmit]

Augļi un pārtikas produkti

Augļi un pārtikas produkti

15 [femten]

Frukt og matvarer

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Man ir zemene. Jeg--ar-et-j--db--. J__ h__ e_ j_______ J-g h-r e- j-r-b-r- ------------------- Jeg har et jordbær. 0
Man ir kivi un melone. J-g -ar--n -i-i o---n-me--n. J__ h__ e_ k___ o_ e_ m_____ J-g h-r e- k-w- o- e- m-l-n- ---------------------------- Jeg har en kiwi og en melon. 0
Man ir apelsīns un greifrūts. J-g h-- en---p--s-n--- en -r-p-f-u-t. J__ h__ e_ a_______ o_ e_ g__________ J-g h-r e- a-p-l-i- o- e- g-a-e-r-k-. ------------------------------------- Jeg har en appelsin og en grapefrukt. 0
Man ir ābols un mango. J-g-ha- -t e-----------ang-. J__ h__ e_ e___ o_ e_ m_____ J-g h-r e- e-l- o- e- m-n-o- ---------------------------- Jeg har et eple og en mango. 0
Man ir banāns un ananass. Je- -a-----b-na---g -n-anan--. J__ h__ e_ b____ o_ e_ a______ J-g h-r e- b-n-n o- e- a-a-a-. ------------------------------ Jeg har en banan og en ananas. 0
Es gatavoju augļu salātus. J---lage--f-u-t----t. J__ l____ f__________ J-g l-g-r f-u-t-a-a-. --------------------- Jeg lager fruktsalat. 0
Es ēdu tostermaizi. J---s--s-r-e- t----. J__ s_____ e_ t_____ J-g s-i-e- e- t-a-t- -------------------- Jeg spiser en toast. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu. Je--sp-s-r--n---ast me--s-ø-. J__ s_____ e_ t____ m__ s____ J-g s-i-e- e- t-a-t m-d s-ø-. ----------------------------- Jeg spiser en toast med smør. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu un marmelādi. J---spi-er -n-to-st -e--s--r og s-------. J__ s_____ e_ t____ m__ s___ o_ s________ J-g s-i-e- e- t-a-t m-d s-ø- o- s-l-e-ø-. ----------------------------------------- Jeg spiser en toast med smør og syltetøy. 0
Es ēdu sendviču. J-- -p--e---- --ørb---. J__ s_____ e_ s________ J-g s-i-e- e- s-ø-b-ø-. ----------------------- Jeg spiser et smørbrød. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu. J---spis-r e--sm----ø--m---ma--a---. J__ s_____ e_ s_______ m__ m________ J-g s-i-e- e- s-ø-b-ø- m-d m-r-a-i-. ------------------------------------ Jeg spiser et smørbrød med margarin. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu un tomātu. J----pis-r ----mø-b--d m-d m--gar-n-og -om--. J__ s_____ e_ s_______ m__ m_______ o_ t_____ J-g s-i-e- e- s-ø-b-ø- m-d m-r-a-i- o- t-m-t- --------------------------------------------- Jeg spiser et smørbrød med margarin og tomat. 0
Mums vajag maizi un rīsus. V- t----e-----d -g --s. V_ t______ b___ o_ r___ V- t-e-g-r b-ø- o- r-s- ----------------------- Vi trenger brød og ris. 0
Mums vajag zivis un steikus. Vi tre-ge---is--o---i-f. V_ t______ f___ o_ b____ V- t-e-g-r f-s- o- b-f-. ------------------------ Vi trenger fisk og biff. 0
Mums vajag picu un spageti. V--t----er---z-- -g s-a-----. V_ t______ p____ o_ s________ V- t-e-g-r p-z-a o- s-a-e-t-. ----------------------------- Vi trenger pizza og spagetti. 0
Ko mums vēl vajag? Hv- -e- -re--er -i? H__ m__ t______ v__ H-a m-r t-e-g-r v-? ------------------- Hva mer trenger vi? 0
Mums vajag burkānus un tomātus zupai. V- -r--ger g-l-ø--e--og--om---r-t-----p---. V_ t______ g________ o_ t______ t__ s______ V- t-e-g-r g-l-ø-t-r o- t-m-t-r t-l s-p-e-. ------------------------------------------- Vi trenger gulrøtter og tomater til suppen. 0
Kur ir lielveikals? Hvo- -r -e- -n--atb-ti--? H___ e_ d__ e_ m_________ H-o- e- d-t e- m-t-u-i-k- ------------------------- Hvor er det en matbutikk? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + norvēģu (1-100) MP3 norvēģu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mediji un valodas

Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!