Sarunvārdnīca

lv Augļi un pārtikas produkti   »   sk Ovocie a potraviny

15 [piecpadsmit]

Augļi un pārtikas produkti

Augļi un pārtikas produkti

15 [pätnásť]

Ovocie a potraviny

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Man ir zemene. Mám-j-ho-u. M__ j______ M-m j-h-d-. ----------- Mám jahodu. 0
Man ir kivi un melone. M-- ki-i-a---ló-. M__ k___ a m_____ M-m k-w- a m-l-n- ----------------- Mám kiwi a melón. 0
Man ir apelsīns un greifrūts. Má- ----ran--- gra--fru--. M__ p_______ a g__________ M-m p-m-r-n- a g-a-e-r-i-. -------------------------- Mám pomaranč a grapefruit. 0
Man ir ābols un mango. Mám-ja-lk--- m---o. M__ j_____ a m_____ M-m j-b-k- a m-n-o- ------------------- Mám jablko a mango. 0
Man ir banāns un ananass. M-m-banán-a a--nás. M__ b____ a a______ M-m b-n-n a a-a-á-. ------------------- Mám banán a ananás. 0
Es gatavoju augļu salātus. Ro----o---n------t. R____ o_____ š_____ R-b-m o-o-n- š-l-t- ------------------- Robím ovocný šalát. 0
Es ēdu tostermaizi. J-- toa-t. J__ t_____ J-m t-a-t- ---------- Jem toast. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu. Je---oa-t - masl--. J__ t____ s m______ J-m t-a-t s m-s-o-. ------------------- Jem toast s maslom. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu un marmelādi. Jem-to------mas-o--a-ma--------. J__ t____ s m_____ a m__________ J-m t-a-t s m-s-o- a m-r-e-á-o-. -------------------------------- Jem toast s maslom a marmeládou. 0
Es ēdu sendviču. Jem se--vi-. J__ s_______ J-m s-n-v-č- ------------ Jem sendvič. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu. J-m send-i--s ma----í--m. J__ s______ s m__________ J-m s-n-v-č s m-r-a-í-o-. ------------------------- Jem sendvič s margarínom. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu un tomātu. J---sendvič - -a----í-om a-p------k-u. J__ s______ s m_________ a p__________ J-m s-n-v-č s m-r-a-í-o- a p-r-d-j-o-. -------------------------------------- Jem sendvič s margarínom a paradajkou. 0
Mums vajag maizi un rīsus. Pot-e-uj--e c-l-eb-a-ry--. P__________ c_____ a r____ P-t-e-u-e-e c-l-e- a r-ž-. -------------------------- Potrebujeme chlieb a ryžu. 0
Mums vajag zivis un steikus. Pot-ebu-e-e r-b--a ste-k-. P__________ r___ a s______ P-t-e-u-e-e r-b- a s-e-k-. -------------------------- Potrebujeme rybu a steaky. 0
Mums vajag picu un spageti. P-t-e-uje-e ----u ---p--ety. P__________ p____ a š_______ P-t-e-u-e-e p-z-u a š-a-e-y- ---------------------------- Potrebujeme pizzu a špagety. 0
Ko mums vēl vajag? Č---š-- p-tr-----me? Č_ e___ p___________ Č- e-t- p-t-e-u-e-e- -------------------- Čo ešte potrebujeme? 0
Mums vajag burkānus un tomātus zupai. D--p-lie--- -otr-bu-e---m--vu a-p-rada---. D_ p_______ p__________ m____ a p_________ D- p-l-e-k- p-t-e-u-e-e m-k-u a p-r-d-j-y- ------------------------------------------ Do polievky potrebujeme mrkvu a paradajky. 0
Kur ir lielveikals? Kd- j- su-e--ar-et? K__ j_ s___________ K-e j- s-p-r-a-k-t- ------------------- Kde je supermarket? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + slovāku (1-100) MP3 slovāku (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mediji un valodas

Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!