Sarunvārdnīca

lv Augļi un pārtikas produkti   »   it Frutti e generi alimentari

15 [piecpadsmit]

Augļi un pārtikas produkti

Augļi un pārtikas produkti

15 [quindici]

Frutti e generi alimentari

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
Man ir zemene. I- ----na -ragola. I_ h_ u__ f_______ I- h- u-a f-a-o-a- ------------------ Io ho una fragola. 0
Man ir kivi un melone. I---o un-k---------m--o-e. I_ h_ u_ k___ e u_ m______ I- h- u- k-w- e u- m-l-n-. -------------------------- Io ho un kiwi e un melone. 0
Man ir apelsīns un greifrūts. I--h- -n’-r-nc-a-e -------e-mo. I_ h_ u_________ e u_ p________ I- h- u-’-r-n-i- e u- p-m-e-m-. ------------------------------- Io ho un’arancia e un pompelmo. 0
Man ir ābols un mango. I- -- -n---e-----un m-n--. I_ h_ u__ m___ e u_ m_____ I- h- u-a m-l- e u- m-n-o- -------------------------- Io ho una mela e un mango. 0
Man ir banāns un ananass. I--ho --a ba-a-- e-un -n-nas. I_ h_ u__ b_____ e u_ a______ I- h- u-a b-n-n- e u- a-a-a-. ----------------------------- Io ho una banana e un ananas. 0
Es gatavoju augļu salātus. I---rep-r----a------o---. I_ p______ u__ m_________ I- p-e-a-o u-a m-c-d-n-a- ------------------------- Io preparo una macedonia. 0
Es ēdu tostermaizi. I- man----un --a-t. I_ m_____ u_ t_____ I- m-n-i- u- t-a-t- ------------------- Io mangio un toast. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu. I-----gio ---t-a-t--on il----r-. I_ m_____ u_ t____ c__ i_ b_____ I- m-n-i- u- t-a-t c-n i- b-r-o- -------------------------------- Io mangio un toast con il burro. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu un marmelādi. Io--an--o--- toa-- co- ---r--e --r-el---a. I_ m_____ u_ t____ c__ b____ e m__________ I- m-n-i- u- t-a-t c-n b-r-o e m-r-e-l-t-. ------------------------------------------ Io mangio un toast con burro e marmellata. 0
Es ēdu sendviču. I--man-io-un-t-ame-zi-o. I_ m_____ u_ t__________ I- m-n-i- u- t-a-e-z-n-. ------------------------ Io mangio un tramezzino. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu. I- --n-i- -n -r-me-zi-o-co--la-m--ga-in-. I_ m_____ u_ t_________ c__ l_ m_________ I- m-n-i- u- t-a-e-z-n- c-n l- m-r-a-i-a- ----------------------------------------- Io mangio un tramezzino con la margarina. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu un tomātu. Io-m----o un -ram--zi-- con mar-ar--a-- -o--doro. I_ m_____ u_ t_________ c__ m________ e p________ I- m-n-i- u- t-a-e-z-n- c-n m-r-a-i-a e p-m-d-r-. ------------------------------------------------- Io mangio un tramezzino con margarina e pomodoro. 0
Mums vajag maizi un rīsus. Abbi--o --sog-o-di--a---e ri-o. A______ b______ d_ p___ e r____ A-b-a-o b-s-g-o d- p-n- e r-s-. ------------------------------- Abbiamo bisogno di pane e riso. 0
Mums vajag zivis un steikus. Ab--a---b------ -i-pe--e e --st-c-he. A______ b______ d_ p____ e b_________ A-b-a-o b-s-g-o d- p-s-e e b-s-e-c-e- ------------------------------------- Abbiamo bisogno di pesce e bistecche. 0
Mums vajag picu un spageti. Abb--mo-b--ogn-----piz-a-e -p--h-tt-. A______ b______ d_ p____ e s_________ A-b-a-o b-s-g-o d- p-z-a e s-a-h-t-i- ------------------------------------- Abbiamo bisogno di pizza e spaghetti. 0
Ko mums vēl vajag? Di-c---co-a-a--iam--a-c-ra ---og-o? D_ c__ c___ a______ a_____ b_______ D- c-e c-s- a-b-a-o a-c-r- b-s-g-o- ----------------------------------- Di che cosa abbiamo ancora bisogno? 0
Mums vajag burkānus un tomātus zupai. A--i-mo bi-og--------r--- --p-m----- -er-l--m-nes-r-. A______ b______ d_ c_____ e p_______ p__ l_ m________ A-b-a-o b-s-g-o d- c-r-t- e p-m-d-r- p-r l- m-n-s-r-. ----------------------------------------------------- Abbiamo bisogno di carote e pomodori per la minestra. 0
Kur ir lielveikals? D--’è-----upe---rca--? D____ u_ s____________ D-v-è u- s-p-r-e-c-t-? ---------------------- Dov’è un supermercato? 0

Mediji un valodas

Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!