Sarunvārdnīca

lv Augļi un pārtikas produkti   »   eo Fruktoj kaj nutraĵoj

15 [piecpadsmit]

Augļi un pārtikas produkti

Augļi un pārtikas produkti

15 [dek kvin]

Fruktoj kaj nutraĵoj

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Man ir zemene. Mi ha--- --ago-. M_ h____ f______ M- h-v-s f-a-o-. ---------------- Mi havas fragon. 0
Man ir kivi un melone. M- -avas -iv-n-ka--m-lonon. M_ h____ k____ k__ m_______ M- h-v-s k-v-n k-j m-l-n-n- --------------------------- Mi havas kivon kaj melonon. 0
Man ir apelsīns un greifrūts. Mi-h--as--ranĝ-- ka- g--pfrukto-. M_ h____ o______ k__ g___________ M- h-v-s o-a-ĝ-n k-j g-a-f-u-t-n- --------------------------------- Mi havas oranĝon kaj grapfrukton. 0
Man ir ābols un mango. M- hav---p-mo--ka- man--n. M_ h____ p____ k__ m______ M- h-v-s p-m-n k-j m-n-o-. -------------------------- Mi havas pomon kaj mangon. 0
Man ir banāns un ananass. Mi -a----b--anon-kaj-a----son. M_ h____ b______ k__ a________ M- h-v-s b-n-n-n k-j a-a-a-o-. ------------------------------ Mi havas bananon kaj ananason. 0
Es gatavoju augļu salātus. M- far-- fr--ta---a--t--. M_ f____ f______ s_______ M- f-r-s f-u-t-n s-l-t-n- ------------------------- Mi faras fruktan salaton. 0
Es ēdu tostermaizi. M--m-nĝa---ostpa-o-. M_ m_____ r_________ M- m-n-a- r-s-p-n-n- -------------------- Mi manĝas rostpanon. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu. M- ---ĝ-------p-n-n --- -u-er-. M_ m_____ r________ k__ b______ M- m-n-a- r-s-p-n-n k-n b-t-r-. ------------------------------- Mi manĝas rostpanon kun butero. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu un marmelādi. Mi -a-ĝ----o--pan-n-ku- bu-e---kaj-----i-aĵo. M_ m_____ r________ k__ b_____ k__ k_________ M- m-n-a- r-s-p-n-n k-n b-t-r- k-j k-n-i-a-o- --------------------------------------------- Mi manĝas rostpanon kun butero kaj konfitaĵo. 0
Es ēdu sendviču. Mi --n-a--s-n---ĉo-. M_ m_____ s_________ M- m-n-a- s-n-v-ĉ-n- -------------------- Mi manĝas sandviĉon. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu. Mi-m--ĝas s-n---ĉo--kun --r--r-no. M_ m_____ s________ k__ m_________ M- m-n-a- s-n-v-ĉ-n k-n m-r-a-i-o- ---------------------------------- Mi manĝas sandviĉon kun margarino. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu un tomātu. Mi m-n-as ------ĉ-n-ku---a-g-r--- --j --ma-o-. M_ m_____ s________ k__ m________ k__ t_______ M- m-n-a- s-n-v-ĉ-n k-n m-r-a-i-o k-j t-m-t-j- ---------------------------------------------- Mi manĝas sandviĉon kun margarino kaj tomatoj. 0
Mums vajag maizi un rīsus. N- b-zon----ano--kaj-r--o-. N_ b______ p____ k__ r_____ N- b-z-n-s p-n-n k-j r-z-n- --------------------------- Ni bezonas panon kaj rizon. 0
Mums vajag zivis un steikus. N- -e--n-- -iŝ-n k-- -i------j-. N_ b______ f____ k__ b__________ N- b-z-n-s f-ŝ-n k-j b-f-t-k-j-. -------------------------------- Ni bezonas fiŝon kaj bifstekojn. 0
Mums vajag picu un spageti. N--bez--a---ico--k-j---ag-to-n. N_ b______ p____ k__ s_________ N- b-z-n-s p-c-n k-j s-a-e-o-n- ------------------------------- Ni bezonas picon kaj spagetojn. 0
Ko mums vēl vajag? K--n --ian n----z-n--? K___ a____ n_ b_______ K-o- a-i-n n- b-z-n-s- ---------------------- Kion alian ni bezonas? 0
Mums vajag burkānus un tomātus zupai. N- ---on-- --r-to-- --- ---a-----por ---s---. N_ b______ k_______ k__ t_______ p__ l_ s____ N- b-z-n-s k-r-t-j- k-j t-m-t-j- p-r l- s-p-. --------------------------------------------- Ni bezonas karotojn kaj tomatojn por la supo. 0
Kur ir lielveikals? K-- -s--s s-perbazar-? K__ e____ s___________ K-e e-t-s s-p-r-a-a-o- ---------------------- Kie estas superbazaro? 0

Mediji un valodas

Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!