Н- треб---еб----р--.
Н_ т____ л__ и о____
Н- т-е-а л-б и о-и-.
--------------------
Ни треба леб и ориз. 0 Ni --yeb- --e- ----i-.N_ t_____ l___ i o____N- t-y-b- l-e- i o-i-.----------------------Ni tryeba lyeb i oriz.
Н-----б--р--а----тек.
Н_ т____ р___ и с____
Н- т-е-а р-б- и с-е-.
---------------------
Ни треба риба и стек. 0 N--tr-----r-b--i -----.N_ t_____ r___ i s_____N- t-y-b- r-b- i s-y-k------------------------Ni tryeba riba i styek.
Ни-----а-п-ца-и -па-ет-.
Н_ т____ п___ и ш_______
Н- т-е-а п-ц- и ш-а-е-и-
------------------------
Ни треба пица и шпагети. 0 N--trye-a pi-za - shp-g--e-i.N_ t_____ p____ i s__________N- t-y-b- p-t-a i s-p-g-y-t-.-----------------------------Ni tryeba pitza i shpaguyeti.
Што уш-- ни треб-?
Ш__ у___ н_ т_____
Ш-о у-т- н- т-е-а-
------------------
Што уште ни треба? 0 Sh-o -o-h--e ni--ry-ba?S___ o______ n_ t______S-t- o-s-t-e n- t-y-b-?-----------------------Shto ooshtye ni tryeba?
Ни-т--б-------ков--и -ома-- -а ----т-.
Н_ т______ м______ и д_____ з_ с______
Н- т-е-а-т м-р-о-и и д-м-т- з- с-п-т-.
--------------------------------------
Ни требаат моркови и домати за супата. 0 Ni t--e--at-m--ko-- --d--a-i za-s--p-t-.N_ t_______ m______ i d_____ z_ s_______N- t-y-b-a- m-r-o-i i d-m-t- z- s-o-a-a-----------------------------------------Ni tryebaat morkovi i domati za soopata.
Mūsu valodu ietekmē arī mediji.
Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu.
Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas.
Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga.
Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās.
Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums.
Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu.
Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams.
Tā mēs simulējam īstu sarunu.
Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu.
Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti.
Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti.
Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam.
Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas.
Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes.
Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas.
Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu.
Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda.
Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā.
Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina.
Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu.
Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta.
Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski.
Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt.
Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības.
Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu.
Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski!
Mēs esam priecīgi par to!