Sarunvārdnīca

lv Augļi un pārtikas produkti   »   nn Frukt og matvarer

15 [piecpadsmit]

Augļi un pārtikas produkti

Augļi un pārtikas produkti

15 [femten]

Frukt og matvarer

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Man ir zemene. Eg--a- -i- j-rd-æ-. E_ h__ e__ j_______ E- h-r e-t j-r-b-r- ------------------- Eg har eit jordbær. 0
Man ir kivi un melone. E--h-r--in-k--- og -i--me--n. E_ h__ e__ k___ o_ e__ m_____ E- h-r e-n k-w- o- e-n m-l-n- ----------------------------- Eg har ein kiwi og ein melon. 0
Man ir apelsīns un greifrūts. Eg--a- --- -p---s-n -- e-n --ape--ukt. E_ h__ e__ a_______ o_ e__ g__________ E- h-r e-n a-p-l-i- o- e-n g-a-e-r-k-. -------------------------------------- Eg har ein appelsin og ein grapefrukt. 0
Man ir ābols un mango. Eg---r ei--eple -- --- m---o. E_ h__ e__ e___ o_ e__ m_____ E- h-r e-t e-l- o- e-n m-n-o- ----------------------------- Eg har eit eple og ein mango. 0
Man ir banāns un ananass. Eg---r--in--an-- -g ei--a-a--s. E_ h__ e__ b____ o_ e__ a______ E- h-r e-n b-n-n o- e-n a-a-a-. ------------------------------- Eg har ein banan og ein ananas. 0
Es gatavoju augļu salātus. Eg l--ar----ktsal-t. E_ l____ f__________ E- l-g-r f-u-t-a-a-. -------------------- Eg lagar fruktsalat. 0
Es ēdu tostermaizi. E---t eit ---------d. E_ e_ e__ r____ b____ E- e- e-t r-s-a b-ø-. --------------------- Eg et eit rista brød. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu. E- et r-s------- me- -m-r. E_ e_ r____ b___ m__ s____ E- e- r-s-a b-ø- m-d s-ø-. -------------------------- Eg et rista brød med smør. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu un marmelādi. E--e- r---a -r-d-me---mør-og-s-l---ø-. E_ e_ r____ b___ m__ s___ o_ s________ E- e- r-s-a b-ø- m-d s-ø- o- s-l-e-ø-. -------------------------------------- Eg et rista brød med smør og syltetøy. 0
Es ēdu sendviču. E- e--ei- -mø-b-ød. E_ e_ e__ s________ E- e- e-t s-ø-b-ø-. ------------------- Eg et eit smørbrød. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu. E--e- -i- --ør--ø- --d---------. E_ e_ e__ s_______ m__ m________ E- e- e-t s-ø-b-ø- m-d m-r-a-i-. -------------------------------- Eg et eit smørbrød med margarin. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu un tomātu. E--et--i- --ør-rød-----m-rg--in-og to-a-. E_ e_ e__ s_______ m__ m_______ o_ t_____ E- e- e-t s-ø-b-ø- m-d m-r-a-i- o- t-m-t- ----------------------------------------- Eg et eit smørbrød med margarin og tomat. 0
Mums vajag maizi un rīsus. Vi -re-g-b-ø--o---is. V_ t____ b___ o_ r___ V- t-e-g b-ø- o- r-s- --------------------- Vi treng brød og ris. 0
Mums vajag zivis un steikus. V--tre-- fis--og bi-far. V_ t____ f___ o_ b______ V- t-e-g f-s- o- b-f-a-. ------------------------ Vi treng fisk og biffar. 0
Mums vajag picu un spageti. Vi t--ng-pi--- og s-aghet-i. V_ t____ p____ o_ s_________ V- t-e-g p-z-a o- s-a-h-t-i- ---------------------------- Vi treng pizza og spaghetti. 0
Ko mums vēl vajag? Kva ---r t-en---i? K__ m___ t____ v__ K-a m-i- t-e-g v-? ------------------ Kva meir treng vi? 0
Mums vajag burkānus un tomātus zupai. V- t-e-----l----- -g-t---t-- -i----p--. V_ t____ g_______ o_ t______ t__ s_____ V- t-e-g g-l-ø-e- o- t-m-t-r t-l s-p-a- --------------------------------------- Vi treng gulrøter og tomatar til suppa. 0
Kur ir lielveikals? K-- er de- -in---t-ut-k-? K__ e_ d__ e__ m_________ K-r e- d-t e-n m-t-u-i-k- ------------------------- Kor er det ein matbutikk? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + nynorsk (1-100) MP3 nynorsk (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mediji un valodas

Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!