Sarunvārdnīca

lv Augļi un pārtikas produkti   »   nl Fruit en levensmiddelen

15 [piecpadsmit]

Augļi un pārtikas produkti

Augļi un pārtikas produkti

15 [vijftien]

Fruit en levensmiddelen

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu holandiešu Spēlēt Vairāk
Man ir zemene. Ik heb --n a-----i. I_ h__ e__ a_______ I- h-b e-n a-r-b-i- ------------------- Ik heb een aardbei. 0
Man ir kivi un melone. Ik--eb-e---k-wi -n--e--mel--n. I_ h__ e__ k___ e_ e__ m______ I- h-b e-n k-w- e- e-n m-l-e-. ------------------------------ Ik heb een kiwi en een meloen. 0
Man ir apelsīns un greifrūts. I--h-b---n------sa------- --n--------ui-. I_ h__ e__ s__________ e_ e__ g__________ I- h-b e-n s-n-a-a-p-l e- e-n g-a-e-r-i-. ----------------------------------------- Ik heb een sinaasappel en een grapefruit. 0
Man ir ābols un mango. Ik -e- een-a---------en----g-. I_ h__ e__ a____ e_ e__ m_____ I- h-b e-n a-p-l e- e-n m-n-o- ------------------------------ Ik heb een appel en een mango. 0
Man ir banāns un ananass. I--he- een ban-an-en een-anan-s. I_ h__ e__ b_____ e_ e__ a______ I- h-b e-n b-n-a- e- e-n a-a-a-. -------------------------------- Ik heb een banaan en een ananas. 0
Es gatavoju augļu salātus. I- -aak e---f--i-------. I_ m___ e__ f___________ I- m-a- e-n f-u-t-a-a-e- ------------------------ Ik maak een fruitsalade. 0
Es ēdu tostermaizi. I--e-t toas-. I_ e__ t_____ I- e-t t-a-t- ------------- Ik eet toast. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu. Ik-e-t to-s---e--bo-er. I_ e__ t____ m__ b_____ I- e-t t-a-t m-t b-t-r- ----------------------- Ik eet toast met boter. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu un marmelādi. I- -et ---s---et-b-t---en-j--. I_ e__ t____ m__ b____ e_ j___ I- e-t t-a-t m-t b-t-r e- j-m- ------------------------------ Ik eet toast met boter en jam. 0
Es ēdu sendviču. Ik---t---- bo-erh-m. I_ e__ e__ b________ I- e-t e-n b-t-r-a-. -------------------- Ik eet een boterham. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu. I- ----een --terha- --t --lva-ine. I_ e__ e__ b_______ m__ h_________ I- e-t e-n b-t-r-a- m-t h-l-a-i-e- ---------------------------------- Ik eet een boterham met halvarine. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu un tomātu. Ik eet e-- -----ha- m-----l---ine-en-t---at. I_ e__ e__ b_______ m__ h________ e_ t______ I- e-t e-n b-t-r-a- m-t h-l-a-i-e e- t-m-a-. -------------------------------------------- Ik eet een boterham met halvarine en tomaat. 0
Mums vajag maizi un rīsus. W--he-be- b--o- en -i--t-n----. W_ h_____ b____ e_ r____ n_____ W- h-b-e- b-o-d e- r-j-t n-d-g- ------------------------------- We hebben brood en rijst nodig. 0
Mums vajag zivis un steikus. We--eb-e---is e- -i-f-tuk n-dig. W_ h_____ v__ e_ b_______ n_____ W- h-b-e- v-s e- b-e-s-u- n-d-g- -------------------------------- We hebben vis en biefstuk nodig. 0
Mums vajag picu un spageti. We-h-b--n-p-zza--- -p-ghe--i--odig. W_ h_____ p____ e_ s________ n_____ W- h-b-e- p-z-a e- s-a-h-t-i n-d-g- ----------------------------------- We hebben pizza en spaghetti nodig. 0
Ko mums vēl vajag? W-t---bb----- nog n--i-? W__ h_____ w_ n__ n_____ W-t h-b-e- w- n-g n-d-g- ------------------------ Wat hebben we nog nodig? 0
Mums vajag burkānus un tomātus zupai. We he--e--w-r---en -- -o--t-n-nod-- ------e --e-. W_ h_____ w_______ e_ t______ n____ v___ d_ s____ W- h-b-e- w-r-e-e- e- t-m-t-n n-d-g v-o- d- s-e-. ------------------------------------------------- We hebben wortelen en tomaten nodig voor de soep. 0
Kur ir lielveikals? W-a- is -e-s-p-r--r--? W___ i_ d_ s__________ W-a- i- d- s-p-r-a-k-? ---------------------- Waar is de supermarkt? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + holandiešu (1-100) MP3 holandiešu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mediji un valodas

Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!