Sarunvārdnīca

lv Augļi un pārtikas produkti   »   et Puuviljad ja toiduained

15 [piecpadsmit]

Augļi un pārtikas produkti

Augļi un pārtikas produkti

15 [viisteist]

Puuviljad ja toiduained

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Man ir zemene. M-l -n-m-as--a-. M__ o_ m________ M-l o- m-a-i-a-. ---------------- Mul on maasikas. 0
Man ir kivi un melone. Mul o- ---------me-o-. M__ o_ k____ j_ m_____ M-l o- k-i-i j- m-l-n- ---------------------- Mul on kiivi ja melon. 0
Man ir apelsīns un greifrūts. Mu---n-ap-l-in-ja ---ip. M__ o_ a______ j_ g_____ M-l o- a-e-s-n j- g-e-p- ------------------------ Mul on apelsin ja greip. 0
Man ir ābols un mango. Mul-o- õ-- -a m-n--. M__ o_ õ__ j_ m_____ M-l o- õ-n j- m-n-o- -------------------- Mul on õun ja mango. 0
Man ir banāns un ananass. Mul--- -an--n-ja an----s. M__ o_ b_____ j_ a_______ M-l o- b-n-a- j- a-a-a-s- ------------------------- Mul on banaan ja ananass. 0
Es gatavoju augļu salātus. M---een p--vi----a--t--. M_ t___ p_______________ M- t-e- p-u-i-j-s-l-t-t- ------------------------ Ma teen puuviljasalatit. 0
Es ēdu tostermaizi. M- söön --------. M_ s___ r________ M- s-ö- r-s-s-i-. ----------------- Ma söön röstsaia. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu. Ma-sö-n -õi-- --stsa--. M_ s___ v____ r________ M- s-ö- v-i-a r-s-s-i-. ----------------------- Ma söön võiga röstsaia. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu un marmelādi. M---ö-- või ----a--------ga -ö-tsa--. M_ s___ v__ j_ m___________ r________ M- s-ö- v-i j- m-r-e-a-d-g- r-s-s-i-. ------------------------------------- Ma söön või ja marmelaadiga röstsaia. 0
Es ēdu sendviču. Ma--ö---v---e-ba. M_ s___ v________ M- s-ö- v-i-e-b-. ----------------- Ma söön võileiba. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu. Ma-s-ö--m-r-ar-in--- võile-ba. M_ s___ m___________ v________ M- s-ö- m-r-a-i-n-g- v-i-e-b-. ------------------------------ Ma söön margariiniga võileiba. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu un tomātu. Ma s-ö- m--g-r--n--j- --ma---- võ---iba. M_ s___ m_________ j_ t_______ v________ M- s-ö- m-r-a-i-n- j- t-m-t-g- v-i-e-b-. ---------------------------------------- Ma söön margariini ja tomatiga võileiba. 0
Mums vajag maizi un rīsus. Mei- ---va-a-leiba-j- r----. M___ o_ v___ l____ j_ r_____ M-i- o- v-j- l-i-a j- r-i-i- ---------------------------- Meil on vaja leiba ja riisi. 0
Mums vajag zivis un steikus. Me----n v--a k-l---- ---i--. M___ o_ v___ k___ j_ s______ M-i- o- v-j- k-l- j- s-e-k-. ---------------------------- Meil on vaja kala ja steike. 0
Mums vajag picu un spageti. M--l-o- v----pit-a---- spa-e-te. M___ o_ v___ p_____ j_ s________ M-i- o- v-j- p-t-a- j- s-a-e-t-. -------------------------------- Meil on vaja pitsat ja spagette. 0
Ko mums vēl vajag? M--a-me-l-ve-- -a---on? M___ m___ v___ v___ o__ M-d- m-i- v-e- v-j- o-? ----------------------- Mida meil veel vaja on? 0
Mums vajag burkānus un tomātus zupai. M--l-o--supi ---ks--o-ga-d--d--a-to--t-id-va--. M___ o_ s___ j____ p_________ j_ t_______ v____ M-i- o- s-p- j-o-s p-r-a-d-i- j- t-m-t-i- v-j-. ----------------------------------------------- Meil on supi jaoks porgandeid ja tomateid vaja. 0
Kur ir lielveikals? Ku- a--b kauplus? K__ a___ k_______ K-s a-u- k-u-l-s- ----------------- Kus asub kauplus? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + igauņu (1-100) MP3 igauņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mediji un valodas

Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!