Sarunvārdnīca

lv Ķermeņa daļas   »   eo Korpopartoj

58 [piecdesmit astoņi]

Ķermeņa daļas

Ķermeņa daļas

58 [kvindek ok]

Korpopartoj

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Es zīmēju vīrieti. Mi---s--n--------. M_ d_______ v_____ M- d-s-g-a- v-r-n- ------------------ Mi desegnas viron. 0
Vispirms galvu. U-ue-la-kap--. U___ l_ k_____ U-u- l- k-p-n- -------------- Unue la kapon. 0
Vīrietim ir platmale. L- -ir--s-r--v-s--apel--. L_ v___ s_______ ĉ_______ L- v-r- s-r-a-a- ĉ-p-l-n- ------------------------- La viro surhavas ĉapelon. 0
Matus neredz. L--haroj-n--vide-la-. L_ h____ n_ v________ L- h-r-j n- v-d-b-a-. --------------------- La haroj ne videblas. 0
Ausis arī neredz. An-a- l- -r-l-- ne vi-eb--s. A____ l_ o_____ n_ v________ A-k-ŭ l- o-e-o- n- v-d-b-a-. ---------------------------- Ankaŭ la oreloj ne videblas. 0
Muguru arī neredz. Ank-ŭ l--d---- -- --d--la-. A____ l_ d____ n_ v________ A-k-ŭ l- d-r-o n- v-d-b-a-. --------------------------- Ankaŭ la dorso ne videblas. 0
Es zīmēju acis un muti. Mi --segnas--a -ku---n-kaj la bu---. M_ d_______ l_ o______ k__ l_ b_____ M- d-s-g-a- l- o-u-o-n k-j l- b-ŝ-n- ------------------------------------ Mi desegnas la okulojn kaj la buŝon. 0
Vīrietis dejo un smejas. La vi-------as kaj---d--. L_ v___ d_____ k__ r_____ L- v-r- d-n-a- k-j r-d-s- ------------------------- La viro dancas kaj ridas. 0
Vīrietim ir garš deguns. La ---o ha----longan n--on. L_ v___ h____ l_____ n_____ L- v-r- h-v-s l-n-a- n-z-n- --------------------------- La viro havas longan nazon. 0
Rokās viņš tur spieķi. Li po-t-- l---ast--------s-a- -a--j. L_ p_____ l__________ e_ s___ m_____ L- p-r-a- l-m-a-t-n-n e- s-a- m-n-j- ------------------------------------ Li portas lambastonon en siaj manoj. 0
Ap kaklu viņam ir šalle. Li ---hava- ank-ŭ --l---o- -ir--ŭ---- -olo. L_ s_______ a____ k_______ ĉ_____ s__ k____ L- s-r-a-a- a-k-ŭ k-l-u-o- ĉ-r-a- s-a k-l-. ------------------------------------------- Li surhavas ankaŭ koltukon ĉirkaŭ sia kolo. 0
Ir ziema un ir auksts. Vin--a- --- --l--rma-. V______ k__ m_________ V-n-r-s k-j m-l-a-m-s- ---------------------- Vintras kaj malvarmas. 0
Rokas ir spēcīgas. La-bra-o- est-- m-s---a-. L_ b_____ e____ m________ L- b-a-o- e-t-s m-s-o-a-. ------------------------- La brakoj estas muskolaj. 0
Kājas arī ir spēcīgas. La-g--boj -n-----s--- m---ol--. L_ g_____ a____ e____ m________ L- g-m-o- a-k-ŭ e-t-s m-s-o-a-. ------------------------------- La gamboj ankaŭ estas muskolaj. 0
Vīrs ir no sniega. L- ---- -s-as-e- ---o. L_ v___ e____ e_ n____ L- v-r- e-t-s e- n-ĝ-. ---------------------- La viro estas el neĝo. 0
Viņam nav bikšu un mēteļa. L- -u-ha--s--e--p---a-o-o- n-- --nt-l-n. L_ s_______ n__ p_________ n__ m________ L- s-r-a-a- n-k p-n-a-o-o- n-k m-n-e-o-. ---------------------------------------- Li surhavas nek pantalonon nek mantelon. 0
Bet vīram nesalst. Sed-------o-n- -ro-t----. S__ l_ v___ n_ f_________ S-d l- v-r- n- f-o-t-ĝ-s- ------------------------- Sed la viro ne frostiĝas. 0
Tas ir sniegavīrs. L- --t---n---o--. L_ e____ n_______ L- e-t-s n-ĝ-o-o- ----------------- Li estas neĝhomo. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + esperanto (1-100) MP3 esperanto (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mūsu senču valoda

Modernās valodas var izpētīt valodnieki. Tam tiek izmantotas vairākas metodes. Bet kā cilvēki runāja tūkstošiem gadu atpakaļ? Uz šo jautajumu ir vissarežģītāk atbildēt. Neskatoties uz to, zinātnieki ir aizņemti gadiem pētot. Viņi vēlētos uzzināt, kā cilvēki runājuši agrāk. Lai to izdarītu, viņi mēģina rekonstruēt senās runas formas. Amerikāņu zinātnieki ir izdarījuši satraucošu atklājumu. Viņi izanalizēja vairak kā 2000 valodas. It īpaši viņi analizēja katras valodas teikumu uzbūvi. Viņu pētniecības rezultāti bija ļoti interesanti. Apmēram pusei valodu bija S-O-V teikumu uzbūve. Proti, vardu secība teikumos ir teikuma priekšmets(S), papildinātājs(O) un izteicējs(V). Vairāk kā 700 valodām teikuma uzbūve ir S-V-O. Un ap 160 valodām darbojas saskaņa ar V-S-O sistēmu. Tikai ap 40 valodām izmanto V-O-S secību. 120 valodas izveido hibrīdu. No otras puses, O-V-S un O-S-V ir ievērojami retāk sastopamas sistēmas. Lielākā daļa no analizētajām valodām izmanto S-O-V principu. Piemeram, persiešu, japāņu un turku valodas. Kaut gan lielākā daļa dzīvo valodu seko S-V-O secībai. Šāda teikumu uzbūve dominē indoeiropiešu valodās. Zinātnieki pieņem, ka S-O-V veids ticis izmantots agrāk. Visas valodas balstās uz šo sistēmu. Bet tad valodas nošķīrās. Mēs vēl neizām, kā tas notika. Iespējams, ka teikumu uzbūju atšķirībām ir bijis kāds iemesls. Jo, evolūcijas gaitā, tikai pārākais gūst virsroku…