Sarunvārdnīca

lv Ķermeņa daļas   »   id Bagian-bagian tubuh

58 [piecdesmit astoņi]

Ķermeņa daļas

Ķermeņa daļas

58 [lima puluh delapan]

Bagian-bagian tubuh

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu indonēziešu Spēlēt Vairāk
Es zīmēju vīrieti. S--- ------m-ar---o--n------. S___ m_________ s______ p____ S-y- m-n-g-m-a- s-o-a-g p-i-. ----------------------------- Saya menggambar seorang pria. 0
Vispirms galvu. P--ta---ta-- --pa-a---. P___________ k_________ P-r-a-a-t-m- k-p-l-n-a- ----------------------- Pertama-tama kepalanya. 0
Vīrietim ir platmale. Pr-- it- -e-a-ai ----. P___ i__ m______ t____ P-i- i-u m-m-k-i t-p-. ---------------------- Pria itu memakai topi. 0
Matus neredz. Ra--u-ny-----ak-ke-i-at-n. R________ t____ k_________ R-m-u-n-a t-d-k k-l-h-t-n- -------------------------- Rambutnya tidak kelihatan. 0
Ausis arī neredz. T-l--g-nya -ug----d-k-keli--tan. T_________ j___ t____ k_________ T-l-n-a-y- j-g- t-d-k k-l-h-t-n- -------------------------------- Telinganya juga tidak kelihatan. 0
Muguru arī neredz. Pu---u-g--- juga tid-- k-l--a---. P__________ j___ t____ k_________ P-n-g-n-n-a j-g- t-d-k k-l-h-t-n- --------------------------------- Punggungnya juga tidak kelihatan. 0
Es zīmēju acis un muti. Say--m-n-g-m-a--m--a --- -ulu-n--. S___ m_________ m___ d__ m________ S-y- m-n-g-m-a- m-t- d-n m-l-t-y-. ---------------------------------- Saya menggambar mata dan mulutnya. 0
Vīrietis dejo un smejas. Pr---it--b-r-------an -er--wa. P___ i__ b_______ d__ t_______ P-i- i-u b-r-a-s- d-n t-r-a-a- ------------------------------ Pria itu berdansa dan tertawa. 0
Vīrietim ir garš deguns. Pri----u--em-unyai-----n--y-n- -an--ng. P___ i__ m________ h_____ y___ p_______ P-i- i-u m-m-u-y-i h-d-n- y-n- p-n-a-g- --------------------------------------- Pria itu mempunyai hidung yang panjang. 0
Rokās viņš tur spieķi. Di----me---g-t--g-a- di t--g-n-ya. D__ m_______ t______ d_ t_________ D-a m-m-g-n- t-n-k-t d- t-n-a-n-a- ---------------------------------- Dia memegang tongkat di tangannya. 0
Ap kaklu viņam ir šalle. D-- men--na-an--yal-di--ehe--y-. D__ m_________ s___ d_ l________ D-a m-n-e-a-a- s-a- d- l-h-r-y-. -------------------------------- Dia mengenakan syal di lehernya. 0
Ir ziema un ir auksts. I-- m---m d---in d-n----c-n----i-gi-. I__ m____ d_____ d__ c_______ d______ I-i m-s-m d-n-i- d-n c-a-a-y- d-n-i-. ------------------------------------- Ini musim dingin dan cuacanya dingin. 0
Rokas ir spēcīgas. T-ngann-- ku-t. T________ k____ T-n-a-n-a k-a-. --------------- Tangannya kuat. 0
Kājas arī ir spēcīgas. K----ya--ug- k--t. K______ j___ k____ K-k-n-a j-g- k-a-. ------------------ Kakinya juga kuat. 0
Vīrs ir no sniega. Pr-- it- -e--u-t--ar- -----. P___ i__ t______ d___ s_____ P-i- i-u t-r-u-t d-r- s-l-u- ---------------------------- Pria itu terbuat dari salju. 0
Viņam nav bikšu un mēteļa. D---ti------n-en---n c-la-a -a--man---. D__ t____ m_________ c_____ d__ m______ D-a t-d-k m-n-e-a-a- c-l-n- d-n m-n-e-. --------------------------------------- Dia tidak mengenakan celana dan mantel. 0
Bet vīram nesalst. Ta-- pri--it--t---k -edi------. T___ p___ i__ t____ k__________ T-p- p-i- i-u t-d-k k-d-n-i-a-. ------------------------------- Tapi pria itu tidak kedinginan. 0
Tas ir sniegavīrs. Di- ----bonek--s----. D__ i__ b_____ s_____ D-a i-u b-n-k- s-l-u- --------------------- Dia itu boneka salju. 0

Mūsu senču valoda

Modernās valodas var izpētīt valodnieki. Tam tiek izmantotas vairākas metodes. Bet kā cilvēki runāja tūkstošiem gadu atpakaļ? Uz šo jautajumu ir vissarežģītāk atbildēt. Neskatoties uz to, zinātnieki ir aizņemti gadiem pētot. Viņi vēlētos uzzināt, kā cilvēki runājuši agrāk. Lai to izdarītu, viņi mēģina rekonstruēt senās runas formas. Amerikāņu zinātnieki ir izdarījuši satraucošu atklājumu. Viņi izanalizēja vairak kā 2000 valodas. It īpaši viņi analizēja katras valodas teikumu uzbūvi. Viņu pētniecības rezultāti bija ļoti interesanti. Apmēram pusei valodu bija S-O-V teikumu uzbūve. Proti, vardu secība teikumos ir teikuma priekšmets(S), papildinātājs(O) un izteicējs(V). Vairāk kā 700 valodām teikuma uzbūve ir S-V-O. Un ap 160 valodām darbojas saskaņa ar V-S-O sistēmu. Tikai ap 40 valodām izmanto V-O-S secību. 120 valodas izveido hibrīdu. No otras puses, O-V-S un O-S-V ir ievērojami retāk sastopamas sistēmas. Lielākā daļa no analizētajām valodām izmanto S-O-V principu. Piemeram, persiešu, japāņu un turku valodas. Kaut gan lielākā daļa dzīvo valodu seko S-V-O secībai. Šāda teikumu uzbūve dominē indoeiropiešu valodās. Zinātnieki pieņem, ka S-O-V veids ticis izmantots agrāk. Visas valodas balstās uz šo sistēmu. Bet tad valodas nošķīrās. Mēs vēl neizām, kā tas notika. Iespējams, ka teikumu uzbūju atšķirībām ir bijis kāds iemesls. Jo, evolūcijas gaitā, tikai pārākais gūst virsroku…