Sarunvārdnīca

lv Ķermeņa daļas   »   et Kehaosad

58 [piecdesmit astoņi]

Ķermeņa daļas

Ķermeņa daļas

58 [viiskümmend kaheksa]

Kehaosad

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Es zīmēju vīrieti. M- ----i-t--------. M_ j________ m_____ M- j-o-i-t-n m-e-t- ------------------- Ma joonistan meest. 0
Vispirms galvu. Es---k- ---. E______ p___ E-i-e-s p-a- ------------ Esiteks pea. 0
Vīrietim ir platmale. Me-s kann-b m--si. M___ k_____ m_____ M-e- k-n-a- m-t-i- ------------------ Mees kannab mütsi. 0
Matus neredz. Ju-ks--d -i -le-----. J_______ e_ o__ n____ J-u-s-i- e- o-e n-h-. --------------------- Juukseid ei ole näha. 0
Ausis arī neredz. K-rv--e- o-----muti--ä-a. K____ e_ o__ s_____ n____ K-r-u e- o-e s-m-t- n-h-. ------------------------- Kõrvu ei ole samuti näha. 0
Muguru arī neredz. Sel---e- --- -- ----. S____ e_ o__ k_ n____ S-l-a e- o-e k- n-h-. --------------------- Selga ei ole ka näha. 0
Es zīmēju acis un muti. Ma-j-o-ist-n--i-mad j--suu. M_ j________ s_____ j_ s___ M- j-o-i-t-n s-l-a- j- s-u- --------------------------- Ma joonistan silmad ja suu. 0
Vīrietis dejo un smejas. Me-s t--t-ib -a --er-b. M___ t______ j_ n______ M-e- t-n-s-b j- n-e-a-. ----------------------- Mees tantsib ja naerab. 0
Vīrietim ir garš deguns. M----------k- -i-a. M____ o_ p___ n____ M-h-l o- p-k- n-n-. ------------------- Mehel on pikk nina. 0
Rokās viņš tur spieķi. T- ---na- k-pp--käe-. T_ k_____ k____ k____ T- k-n-a- k-p-i k-e-. --------------------- Ta kannab keppi käes. 0
Ap kaklu viņam ir šalle. Ta--a-n-- -- sa-li---b-- k-ela. T_ k_____ k_ s____ ü____ k_____ T- k-n-a- k- s-l-i ü-b-r k-e-a- ------------------------------- Ta kannab ka salli ümber kaela. 0
Ir ziema un ir auksts. O- -alv----kü-m. O_ t___ j_ k____ O- t-l- j- k-l-. ---------------- On talv ja külm. 0
Rokas ir spēcīgas. K-e---n tu--v-d. K___ o_ t_______ K-e- o- t-g-v-d- ---------------- Käed on tugevad. 0
Kājas arī ir spēcīgas. J--a- on-s----i -----ad. J____ o_ s_____ t_______ J-l-d o- s-m-t- t-g-v-d- ------------------------ Jalad on samuti tugevad. 0
Vīrs ir no sniega. S-- m-es--- lu--s-. S__ m___ o_ l______ S-e m-e- o- l-m-s-. ------------------- See mees on lumest. 0
Viņam nav bikšu un mēteļa. Ta e---a-na--ü-s---g--m--tli-. T_ e_ k____ p____ e__ m_______ T- e- k-n-a p-k-e e-a m-n-l-t- ------------------------------ Ta ei kanna pükse ega mantlit. 0
Bet vīram nesalst. Kui--s-e-m--s-e-------t-. K___ s__ m___ e_ k_______ K-i- s-e m-e- e- k-l-e-a- ------------------------- Kuid see mees ei külmeta. 0
Tas ir sniegavīrs. T---n --m-me-s. T_ o_ l________ T- o- l-m-m-e-. --------------- Ta on lumemees. 0

Mūsu senču valoda

Modernās valodas var izpētīt valodnieki. Tam tiek izmantotas vairākas metodes. Bet kā cilvēki runāja tūkstošiem gadu atpakaļ? Uz šo jautajumu ir vissarežģītāk atbildēt. Neskatoties uz to, zinātnieki ir aizņemti gadiem pētot. Viņi vēlētos uzzināt, kā cilvēki runājuši agrāk. Lai to izdarītu, viņi mēģina rekonstruēt senās runas formas. Amerikāņu zinātnieki ir izdarījuši satraucošu atklājumu. Viņi izanalizēja vairak kā 2000 valodas. It īpaši viņi analizēja katras valodas teikumu uzbūvi. Viņu pētniecības rezultāti bija ļoti interesanti. Apmēram pusei valodu bija S-O-V teikumu uzbūve. Proti, vardu secība teikumos ir teikuma priekšmets(S), papildinātājs(O) un izteicējs(V). Vairāk kā 700 valodām teikuma uzbūve ir S-V-O. Un ap 160 valodām darbojas saskaņa ar V-S-O sistēmu. Tikai ap 40 valodām izmanto V-O-S secību. 120 valodas izveido hibrīdu. No otras puses, O-V-S un O-S-V ir ievērojami retāk sastopamas sistēmas. Lielākā daļa no analizētajām valodām izmanto S-O-V principu. Piemeram, persiešu, japāņu un turku valodas. Kaut gan lielākā daļa dzīvo valodu seko S-V-O secībai. Šāda teikumu uzbūve dominē indoeiropiešu valodās. Zinātnieki pieņem, ka S-O-V veids ticis izmantots agrāk. Visas valodas balstās uz šo sistēmu. Bet tad valodas nošķīrās. Mēs vēl neizām, kā tas notika. Iespējams, ka teikumu uzbūju atšķirībām ir bijis kāds iemesls. Jo, evolūcijas gaitā, tikai pārākais gūst virsroku…