Sarunvārdnīca

lv Saikļi 4   »   et Sidesõnad 4

97 [deviņdesmit septiņi]

Saikļi 4

Saikļi 4

97 [üheksakümmend seitse]

Sidesõnad 4

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Viņš aizmiga, kaut gan televizors bija ieslēgts. T--j-i m-ga--, k-igi te----s -öö-a-. T_ j__ m______ k____ t______ t______ T- j-i m-g-m-, k-i-i t-l-k-s t-ö-a-. ------------------------------------ Ta jäi magama, kuigi telekas töötas. 0
Viņš palika, kaut gan bija jau vēls. Ta-j-i -e--,-ku-gi -ub--oli-h--ja. T_ j__ v____ k____ j___ o__ h_____ T- j-i v-e-, k-i-i j-b- o-i h-l-a- ---------------------------------- Ta jäi veel, kuigi juba oli hilja. 0
Viņš neatnāca, kaut gan mēs bijām norunājuši. Ta--i t-l-ud- -u--i me-le--is--e koht--ise----ku. T_ e_ t______ k____ m_ l________ k________ k_____ T- e- t-l-u-, k-i-i m- l-p-i-i-e k-h-u-i-e k-k-u- ------------------------------------------------- Ta ei tulnud, kuigi me leppisime kohtumise kokku. 0
Televizors bija ieslēgts. Neskatoties uz to, viņš aizmiga. T-leka--t-öt-s- --l-e-e v-at-mat---ä- ---ma--ma. T______ t______ S______ v________ j__ t_ m______ T-l-k-s t-ö-a-. S-l-e-e v-a-a-a-a j-i t- m-g-m-. ------------------------------------------------ Telekas töötas. Sellele vaatamata jäi ta magama. 0
Bija jau vēls. Neskatoties uz to, viņš palika. Ol- -u-- -i--a- --ll--e vaat---t- jä--t- -ee-. O__ j___ h_____ S______ v________ j__ t_ v____ O-i j-b- h-l-a- S-l-e-e v-a-a-a-a j-i t- v-e-. ---------------------------------------------- Oli juba hilja. Sellele vaatamata jäi ta veel. 0
Mēs bijām norunājuši. Neskatoties uz to, viņš neatnāca. M--le---sim-----t-mi---k-k-u- -ell-le v------ta--a--i -u---d. M_ l________ k________ k_____ S______ v________ t_ e_ t______ M- l-p-i-i-e k-h-u-i-e k-k-u- S-l-e-e v-a-a-a-a t- e- t-l-u-. ------------------------------------------------------------- Me leppisime kohtumise kokku. Sellele vaatamata ta ei tulnud. 0
Kaut arī viņam nav autovadītāja apliecības, viņš brauc ar mašīnu. Eh-ki--al--i ol---u----b-,-----ab ----u--ga. E____ t__ e_ o__ j________ s_____ t_ a______ E-k-i t-l e- o-e j-h-l-b-, s-i-a- t- a-t-g-. -------------------------------------------- Ehkki tal ei ole juhiluba, sõidab ta autoga. 0
Kaut arī iela ir slidena, viņš brauc ātri. Ehk-i t-na- -n li-e- s--da---- ki---st-. E____ t____ o_ l____ s_____ t_ k________ E-k-i t-n-v o- l-b-, s-i-a- t- k-i-e-t-. ---------------------------------------- Ehkki tänav on libe, sõidab ta kiiresti. 0
Kaut arī viņš ir piedzēries, viņš brauc ar divriteni. Ehk-i -a o----r-us- s-i-a- -a --t-aga. E____ t_ o_ p______ s_____ t_ r_______ E-k-i t- o- p-r-u-, s-i-a- t- r-t-a-a- -------------------------------------- Ehkki ta on purjus, sõidab ta rattaga. 0
Viņam nav autovadītāja apliecības. Neskatoties uz to, viņš brauc ar mašīnu. T---e- ol------lu-a. --lle-e -a----at-----da---a --t--a. T__ e_ o__ j________ S______ v________ s_____ t_ a______ T-l e- o-e j-h-l-b-. S-l-e-e v-a-a-a-a s-i-a- t- a-t-g-. -------------------------------------------------------- Tal ei ole juhiluba. Sellele vaatamata sõidab ta autoga. 0
Iela ir slidena. Neskatoties uz to, viņš brauc ātri. Tä-a---n -i-----e-l-l--vaa-amata -----b ---ni- -i--est-. T____ o_ l____ S______ v________ s_____ t_ n__ k________ T-n-v o- l-b-. S-l-e-e v-a-a-a-a s-i-a- t- n-i k-i-e-t-. -------------------------------------------------------- Tänav on libe. Sellele vaatamata sõidab ta nii kiiresti. 0
Viņš ir piedzēries. Neskatoties uz to, viņš brauc ar divriteni. Ta ----urj--- -el---------a--ta s-i-ab--- ---t---. T_ o_ p______ S______ v________ s_____ t_ r_______ T- o- p-r-u-. S-l-e-e v-a-a-a-a s-i-a- t- r-t-a-a- -------------------------------------------------- Ta on purjus. Sellele vaatamata sõidab ta rattaga. 0
Viņa nevar atrast darbavietu, kaut arī ir studējusi. T- e- -e---t-öko-ta, -u-gi -- -n--p-inu-. T_ e_ l___ t________ k____ t_ o_ õ_______ T- e- l-i- t-ö-o-t-, k-i-i t- o- õ-p-n-d- ----------------------------------------- Ta ei leia töökohta, kuigi ta on õppinud. 0
Viņa neiet pie ārsta, kaut gan viņai ir sāpes. T- -- -ä-- --s----uu--e,--ui----al--n---lu-. T_ e_ l___ a____ j______ k____ t__ o_ v_____ T- e- l-h- a-s-i j-u-d-, k-i-i t-l o- v-l-d- -------------------------------------------- Ta ei lähe arsti juurde, kuigi tal on valud. 0
Viņa pērk mašīnu, kaut arī viņai nav naudas. T---sta-----o--kuigi--a--e--o-e ----. T_ o____ a____ k____ t__ e_ o__ r____ T- o-t-b a-t-, k-i-i t-l e- o-e r-h-. ------------------------------------- Ta ostab auto, kuigi tal ei ole raha. 0
Viņa studēja. Neskatoties uz to, viņa nevar atrast darba vietu. Ta on õppinud----l-e-----ata--t--e- l-ia ta-t---o--a. T_ o_ õ_______ S______ v________ e_ l___ t_ t________ T- o- õ-p-n-d- S-l-e-e v-a-a-a-a e- l-i- t- t-ö-o-t-. ----------------------------------------------------- Ta on õppinud. Sellele vaatamata ei leia ta töökohta. 0
Viņai ir sāpes. Neskatoties uz to, viņa neiet pie ārsta. T-l -n -a--d---elle---va--ama-- -- -ä-e ----r--- -uu---. T__ o_ v_____ S______ v________ e_ l___ t_ a____ j______ T-l o- v-l-d- S-l-e-e v-a-a-a-a e- l-h- t- a-s-i j-u-d-. -------------------------------------------------------- Tal on valud. Sellele vaatamata ei lähe ta arsti juurde. 0
Viņai nav naudas. Neskatoties uz to, viņa pērk mašīnu. Ta---i---e ----- S--le-e----t----a----ab--- ---o. T__ e_ o__ r____ S______ v________ o____ t_ a____ T-l e- o-e r-h-. S-l-e-e v-a-a-a-a o-t-b t- a-t-. ------------------------------------------------- Tal ei ole raha. Sellele vaatamata ostab ta auto. 0

Jauni cilvēki mācas atšķirīgi no vecākiem cilvēkiem

Bērni iemācas valodu salīdzinoši ātri. Parasti tas pieaugušajiem aizņem vairāk laika. Bet bērni nemācas labāk par pieaugušajiem. Viņi, vienkārši, mācas savādāk. Apgūstot valodu, smadzenēm ir diezgan daudz jāizpilda. Tām jāapgūst vairākas lietas vienlaicīgi. Cilvēkam mācoties valodu, nepietiek vien ar domāšanu. Viņam arī jāiemācas izrunāt jaunos vārdus. Priekš tā, runas orgāniem jāapgūst jaunas kustības. Smadzenēm arī jāiemācas reaģēt dažādās situācijās. Runāt svešā valodā ir izaicinājums. Pieaugušie katrā dzīves posmā apgūst valodu savādāk. 20 un 30 gadu vecumā cilvēkiem vēl ir mācīšanās rutīna. Skola vai studijas nav bijušas tik senā pagātnē. Tādēļ smadzenes ir labi uztrennētas. Tādēļ tas var apgūt svešvalodu ļoti augstā līmenī. Cilvēki vecumā starp 40 un 50 jau daudz ko ir apguvuši. Smadzenes gūst labumu no to pieredzes. Tās var labi savienot jaunu saturu ar vecajām zināšanām. Šajā vecumā tas vislabāk apgūst lietas, kuras jau ir pazīstamas. Piemēram, valodas, kas ir līdzīgas iepriekš apgūtajām valodām. 60 un 70 gadu vecumā, cilvēkiem parasti ir daudz laika. Viņi var bieži vingrināties. Šis īpaši ir nozīmīgs priekšnoteikums apgūstot valodas. Cilvēki gados, piemēram, īpaši labi apgūst svešvalodas rakstību. Katrs var mācīties valodu jebkurā vecumā. Smadzenes arī pēc pubertātes vecuma veido jaunas nervu šūnas. Un to tās dara ar patiesi lielu prieku…