Sarunvārdnīca

lv Saikļi 4   »   nn Konjunksjonar 4

97 [deviņdesmit septiņi]

Saikļi 4

Saikļi 4

97 [nittisju / sju og nitti]

Konjunksjonar 4

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Viņš aizmiga, kaut gan televizors bija ieslēgts. H---s---a--jølv -m----- s-o p-. H__ s____ s____ o_ T___ s__ p__ H-n s-v-a s-ø-v o- T-e- s-o p-. ------------------------------- Han sovna sjølv om TVen sto på. 0
Viņš palika, kaut gan bija jau vēls. Ha---art -e---d--e---t--d,-----v om d-- var ----t. H__ v___ v______ e_ s_____ s____ o_ d__ v__ s_____ H-n v-r- v-r-n-e e- s-u-d- s-ø-v o- d-t v-r s-i-t- -------------------------------------------------- Han vart verande ei stund, sjølv om det var seint. 0
Viņš neatnāca, kaut gan mēs bijām norunājuši. H------ -k------jø-v-o--v--ha--e ----vt-le. H__ k__ i_____ s____ o_ v_ h____ e_ a______ H-n k-m i-k-e- s-ø-v o- v- h-d-e e- a-t-l-. ------------------------------------------- Han kom ikkje, sjølv om vi hadde ei avtale. 0
Televizors bija ieslēgts. Neskatoties uz to, viņš aizmiga. TVe--sto p---men-han --v-a like--l. T___ s__ p__ m__ h__ s____ l_______ T-e- s-o p-, m-n h-n s-v-a l-k-v-l- ----------------------------------- TVen sto på, men han sovna likevel. 0
Bija jau vēls. Neskatoties uz to, viņš palika. D---var se---,---n-ha----------and--li--vel. D__ v__ s_____ m__ h__ v___ v______ l_______ D-t v-r s-i-t- m-n h-n v-r- v-r-n-e l-k-v-l- -------------------------------------------- Det var seint, men han vart verande likevel. 0
Mēs bijām norunājuši. Neskatoties uz to, viņš neatnāca. Vi-h---e -- --t---,-----ha- ko--i---- --k----. V_ h____ e_ a______ m__ h__ k__ i____ l_______ V- h-d-e e- a-t-l-, m-n h-n k-m i-k-e l-k-v-l- ---------------------------------------------- Vi hadde ei avtale, men han kom ikkje likevel. 0
Kaut arī viņam nav autovadītāja apliecības, viņš brauc ar mašīnu. H-n--øyr-- bil sjøl-------n -kk-e ha--fø-a---r-. H__ k_____ b__ s____ o_ h__ i____ h__ f_________ H-n k-y-e- b-l s-ø-v o- h-n i-k-e h-r f-r-r-o-t- ------------------------------------------------ Han køyrer bil sjølv om han ikkje har førarkort. 0
Kaut arī iela ir slidena, viņš brauc ātri. Sjølv--- veg-n e----at-- kø-rer-ha- f---. S____ o_ v____ e_ g_____ k_____ h__ f____ S-ø-v o- v-g-n e- g-a-t- k-y-e- h-n f-r-. ----------------------------------------- Sjølv om vegen er glatt, køyrer han fort. 0
Kaut arī viņš ir piedzēries, viņš brauc ar divriteni. Sj--- o----n-er fu----s-k-a---a-. S____ o_ h__ e_ f____ s_____ h___ S-ø-v o- h-n e- f-l-, s-k-a- h-n- --------------------------------- Sjølv om han er full, syklar han. 0
Viņam nav autovadītāja apliecības. Neskatoties uz to, viņš brauc ar mašīnu. Ha- ha- -kkj- -ø-ar-ort. L-kevel-k--r-- han-b-l. H__ h__ i____ f_________ L______ k_____ h__ b___ H-n h-r i-k-e f-r-r-o-t- L-k-v-l k-y-e- h-n b-l- ------------------------------------------------ Han har ikkje førarkort. Likevel køyrer han bil. 0
Iela ir slidena. Neskatoties uz to, viņš brauc ātri. V--en--- g---t. -i-e--- kø-r-r han---r fort. V____ e_ g_____ L______ k_____ h__ f__ f____ V-g-n e- g-a-t- L-k-v-l k-y-e- h-n f-r f-r-. -------------------------------------------- Vegen er glatt. Likevel køyrer han for fort. 0
Viņš ir piedzēries. Neskatoties uz to, viņš brauc ar divriteni. Han er f-l-- Lik-v-l--y---r-h-n. H__ e_ f____ L______ s_____ h___ H-n e- f-l-. L-k-v-l s-k-a- h-n- -------------------------------- Han er full. Likevel syklar han. 0
Viņa nevar atrast darbavietu, kaut arī ir studējusi. H- ---- i---e----ei----j-----m--o-har st-der-. H_ f___ i____ a______ s____ o_ h_ h__ s_______ H- f-n- i-k-e a-b-i-, s-ø-v o- h- h-r s-u-e-t- ---------------------------------------------- Ho finn ikkje arbeid, sjølv om ho har studert. 0
Viņa neiet pie ārsta, kaut gan viņai ir sāpes. H--går-i---e t-l leg--, ----v -- ho-h-- -on--. H_ g__ i____ t__ l_____ s____ o_ h_ h__ v_____ H- g-r i-k-e t-l l-g-n- s-ø-v o- h- h-r v-n-t- ---------------------------------------------- Ho går ikkje til legen, sjølv om ho har vondt. 0
Viņa pērk mašīnu, kaut arī viņai nav naudas. Ho k---er --l, s-ølv -- h- i-kj--------n-ar. H_ k_____ b___ s____ o_ h_ i____ h__ p______ H- k-ø-e- b-l- s-ø-v o- h- i-k-e h-r p-n-a-. -------------------------------------------- Ho kjøper bil, sjølv om ho ikkje har pengar. 0
Viņa studēja. Neskatoties uz to, viņa nevar atrast darba vietu. H- --r----d-r-.-L-k--el --n- -- -kk-- -r----. H_ h__ s_______ L______ f___ h_ i____ a______ H- h-r s-u-e-t- L-k-v-l f-n- h- i-k-e a-b-i-. --------------------------------------------- Ho har studert. Likevel finn ho ikkje arbeid. 0
Viņai ir sāpes. Neskatoties uz to, viņa neiet pie ārsta. H--h-- v--d-----kev-l-g-r--o ik--- --- -e-en. H_ h__ v_____ L______ g__ h_ i____ t__ l_____ H- h-r v-n-t- L-k-v-l g-r h- i-k-e t-l l-g-n- --------------------------------------------- Ho har vondt. Likevel går ho ikkje til legen. 0
Viņai nav naudas. Neskatoties uz to, viņa pērk mašīnu. H--h---ik-j---e----.---k--el --ø--r--o bi-. H_ h__ i____ p______ L______ k_____ h_ b___ H- h-r i-k-e p-n-a-. L-k-v-l k-ø-e- h- b-l- ------------------------------------------- Ho har ikkje pengar. Likevel kjøper ho bil. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + nynorsk (1-100) MP3 nynorsk (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Jauni cilvēki mācas atšķirīgi no vecākiem cilvēkiem

Bērni iemācas valodu salīdzinoši ātri. Parasti tas pieaugušajiem aizņem vairāk laika. Bet bērni nemācas labāk par pieaugušajiem. Viņi, vienkārši, mācas savādāk. Apgūstot valodu, smadzenēm ir diezgan daudz jāizpilda. Tām jāapgūst vairākas lietas vienlaicīgi. Cilvēkam mācoties valodu, nepietiek vien ar domāšanu. Viņam arī jāiemācas izrunāt jaunos vārdus. Priekš tā, runas orgāniem jāapgūst jaunas kustības. Smadzenēm arī jāiemācas reaģēt dažādās situācijās. Runāt svešā valodā ir izaicinājums. Pieaugušie katrā dzīves posmā apgūst valodu savādāk. 20 un 30 gadu vecumā cilvēkiem vēl ir mācīšanās rutīna. Skola vai studijas nav bijušas tik senā pagātnē. Tādēļ smadzenes ir labi uztrennētas. Tādēļ tas var apgūt svešvalodu ļoti augstā līmenī. Cilvēki vecumā starp 40 un 50 jau daudz ko ir apguvuši. Smadzenes gūst labumu no to pieredzes. Tās var labi savienot jaunu saturu ar vecajām zināšanām. Šajā vecumā tas vislabāk apgūst lietas, kuras jau ir pazīstamas. Piemēram, valodas, kas ir līdzīgas iepriekš apgūtajām valodām. 60 un 70 gadu vecumā, cilvēkiem parasti ir daudz laika. Viņi var bieži vingrināties. Šis īpaši ir nozīmīgs priekšnoteikums apgūstot valodas. Cilvēki gados, piemēram, īpaši labi apgūst svešvalodas rakstību. Katrs var mācīties valodu jebkurā vecumā. Smadzenes arī pēc pubertātes vecuma veido jaunas nervu šūnas. Un to tās dara ar patiesi lielu prieku…