Iela ir slidena. Neskatoties uz to, viņš brauc ātri.
Жол-тай-ақ. Ол -онда-д- -ы--а- жүр--і.
Ж__ т______ О_ с____ д_ ж_____ ж______
Ж-л т-й-а-. О- с-н-а д- ж-л-а- ж-р-д-.
--------------------------------------
Жол тайғақ. Ол сонда да жылдам жүреді. 0 Jol-tay-aq.-O--s-n-- -- jıld-- j-r-di.J__ t______ O_ s____ d_ j_____ j______J-l t-y-a-. O- s-n-a d- j-l-a- j-r-d-.--------------------------------------Jol tayğaq. Ol sonda da jıldam jüredi.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Iela ir slidena. Neskatoties uz to, viņš brauc ātri.
Viņa nevar atrast darbavietu, kaut arī ir studējusi.
Жо-а-ы-біл--і ---с-------л----ы- -аба-а-м-й -үр.
Ж_____ б_____ б____ д__ о_ ж____ т___ а____ ж___
Ж-ғ-р- б-л-м- б-л-а д-, о- ж-м-с т-б- а-м-й ж-р-
------------------------------------------------
Жоғары білімі болса да, ол жұмыс таба алмай жүр. 0 Jo--r--bi--m------a--a--o----m------a-a--a- jü-.J_____ b_____ b____ d__ o_ j____ t___ a____ j___J-ğ-r- b-l-m- b-l-a d-, o- j-m-s t-b- a-m-y j-r-------------------------------------------------Joğarı bilimi bolsa da, ol jumıs taba almay jür.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Viņa nevar atrast darbavietu, kaut arī ir studējusi.
Она покупает машину, несмотря на то, что у неё нет денег.
Viņa studēja. Neskatoties uz to, viņa nevar atrast darba vietu.
О--ң -оғар--білі------- -- с--да-да----ыс -аб- --м------.
О___ ж_____ б_____ б___ О_ с____ д_ ж____ т___ а____ ж___
О-ы- ж-ғ-р- б-л-м- б-р- О- с-н-а д- ж-м-с т-б- а-м-й ж-р-
---------------------------------------------------------
Оның жоғары білімі бар. Ол сонда да жұмыс таба алмай жүр. 0 Onı- joğ--- -ili----ar- -----nd--da-j-m-s -aba al----j--.O___ j_____ b_____ b___ O_ s____ d_ j____ t___ a____ j___O-ı- j-ğ-r- b-l-m- b-r- O- s-n-a d- j-m-s t-b- a-m-y j-r----------------------------------------------------------Onıñ joğarı bilimi bar. Ol sonda da jumıs taba almay jür.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Viņa studēja. Neskatoties uz to, viņa nevar atrast darba vietu.
Оның жоғары білімі бар. Ол сонда да жұмыс таба алмай жүр.
Onıñ joğarı bilimi bar. Ol sonda da jumıs taba almay jür.
Jauni cilvēki mācas atšķirīgi no vecākiem cilvēkiem
Bērni iemācas valodu salīdzinoši ātri.
Parasti tas pieaugušajiem aizņem vairāk laika.
Bet bērni nemācas labāk par pieaugušajiem.
Viņi, vienkārši, mācas savādāk.
Apgūstot valodu, smadzenēm ir diezgan daudz jāizpilda.
Tām jāapgūst vairākas lietas vienlaicīgi.
Cilvēkam mācoties valodu, nepietiek vien ar domāšanu.
Viņam arī jāiemācas izrunāt jaunos vārdus.
Priekš tā, runas orgāniem jāapgūst jaunas kustības.
Smadzenēm arī jāiemācas reaģēt dažādās situācijās.
Runāt svešā valodā ir izaicinājums.
Pieaugušie katrā dzīves posmā apgūst valodu savādāk.
20 un 30 gadu vecumā cilvēkiem vēl ir mācīšanās rutīna.
Skola vai studijas nav bijušas tik senā pagātnē.
Tādēļ smadzenes ir labi uztrennētas.
Tādēļ tas var apgūt svešvalodu ļoti augstā līmenī.
Cilvēki vecumā starp 40 un 50 jau daudz ko ir apguvuši.
Smadzenes gūst labumu no to pieredzes.
Tās var labi savienot jaunu saturu ar vecajām zināšanām.
Šajā vecumā tas vislabāk apgūst lietas, kuras jau ir pazīstamas.
Piemēram, valodas, kas ir līdzīgas iepriekš apgūtajām valodām.
60 un 70 gadu vecumā, cilvēkiem parasti ir daudz laika.
Viņi var bieži vingrināties.
Šis īpaši ir nozīmīgs priekšnoteikums apgūstot valodas.
Cilvēki gados, piemēram, īpaši labi apgūst svešvalodas rakstību.
Katrs var mācīties valodu jebkurā vecumā.
Smadzenes arī pēc pubertātes vecuma veido jaunas nervu šūnas.
Un to tās dara ar patiesi lielu prieku…