Он не пришёл, несмотря на то, что мы договорились.
Televizors bija ieslēgts. Neskatoties uz to, viņš aizmiga.
Т-лев-з-- -у- --і-к--т-й- А-в-н все о-н- ---ну-.
Т________ б__ в__________ А в__ в__ о___ з______
Т-л-в-з-р б-в в-і-к-у-и-. А в-н в-е о-н- з-с-у-.
------------------------------------------------
Телевізор був ввімкнутий. А він все одно заснув. 0 Te-e-izor-bu-----mk-u------A --- vs- odn- z-s--v.T________ b__ v__________ A v__ v__ o___ z______T-l-v-z-r b-v v-i-k-u-y-̆- A v-n v-e o-n- z-s-u-.-------------------------------------------------Televizor buv vvimknutyy̆. A vin vse odno zasnuv.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Televizors bija ieslēgts. Neskatoties uz to, viņš aizmiga.
Б-ло В-е-піз--.-А-в-н--се----- ще-зали-и-с-.
Б___ В__ п_____ А в__ в__ о___ щ_ з_________
Б-л- В-е п-з-о- А в-н в-е о-н- щ- з-л-ш-в-я-
--------------------------------------------
Було Вже пізно. А він все одно ще залишився. 0 Bu------e-pi------ --n---e--d-o shche za--sh-v--a.B___ V___ p_____ A v__ v__ o___ s____ z___________B-l- V-h- p-z-o- A v-n v-e o-n- s-c-e z-l-s-y-s-a---------------------------------------------------Bulo Vzhe pizno. A vin vse odno shche zalyshyvsya.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Bija jau vēls. Neskatoties uz to, viņš palika.
Було Вже пізно. А він все одно ще залишився.
Bulo Vzhe pizno. A vin vse odno shche zalyshyvsya.
Mēs bijām norunājuši. Neskatoties uz to, viņš neatnāca.
М--домо-и-ис-- Не --ажаюч- -- -е- він н- пр--ш--.
М_ д__________ Н_ з_______ н_ ц__ в__ н_ п_______
М- д-м-в-л-с-. Н- з-а-а-ч- н- ц-, в-н н- п-и-ш-в-
-------------------------------------------------
Ми домовились. Не зважаючи на це, він не прийшов. 0 My dom---ly-ʹ- Ne---az--y---y-n- -----v---n----y-̆-h-v.M_ d__________ N_ z__________ n_ t___ v__ n_ p________M- d-m-v-l-s-. N- z-a-h-y-c-y n- t-e- v-n n- p-y-̆-h-v--------------------------------------------------------My domovylysʹ. Ne zvazhayuchy na tse, vin ne pryy̆shov.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Mēs bijām norunājuši. Neskatoties uz to, viņš neatnāca.
Ми домовились. Не зважаючи на це, він не прийшов.
My domovylysʹ. Ne zvazhayuchy na tse, vin ne pryy̆shov.
Jauni cilvēki mācas atšķirīgi no vecākiem cilvēkiem
Bērni iemācas valodu salīdzinoši ātri.
Parasti tas pieaugušajiem aizņem vairāk laika.
Bet bērni nemācas labāk par pieaugušajiem.
Viņi, vienkārši, mācas savādāk.
Apgūstot valodu, smadzenēm ir diezgan daudz jāizpilda.
Tām jāapgūst vairākas lietas vienlaicīgi.
Cilvēkam mācoties valodu, nepietiek vien ar domāšanu.
Viņam arī jāiemācas izrunāt jaunos vārdus.
Priekš tā, runas orgāniem jāapgūst jaunas kustības.
Smadzenēm arī jāiemācas reaģēt dažādās situācijās.
Runāt svešā valodā ir izaicinājums.
Pieaugušie katrā dzīves posmā apgūst valodu savādāk.
20 un 30 gadu vecumā cilvēkiem vēl ir mācīšanās rutīna.
Skola vai studijas nav bijušas tik senā pagātnē.
Tādēļ smadzenes ir labi uztrennētas.
Tādēļ tas var apgūt svešvalodu ļoti augstā līmenī.
Cilvēki vecumā starp 40 un 50 jau daudz ko ir apguvuši.
Smadzenes gūst labumu no to pieredzes.
Tās var labi savienot jaunu saturu ar vecajām zināšanām.
Šajā vecumā tas vislabāk apgūst lietas, kuras jau ir pazīstamas.
Piemēram, valodas, kas ir līdzīgas iepriekš apgūtajām valodām.
60 un 70 gadu vecumā, cilvēkiem parasti ir daudz laika.
Viņi var bieži vingrināties.
Šis īpaši ir nozīmīgs priekšnoteikums apgūstot valodas.
Cilvēki gados, piemēram, īpaši labi apgūst svešvalodas rakstību.
Katrs var mācīties valodu jebkurā vecumā.
Smadzenes arī pēc pubertātes vecuma veido jaunas nervu šūnas.
Un to tās dara ar patiesi lielu prieku…