Sarunvārdnīca

lv Saikļi 4   »   sk Spojky 4

97 [deviņdesmit septiņi]

Saikļi 4

Saikļi 4

97 [deväťdesiatsedem]

Spojky 4

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Viņš aizmiga, kaut gan televizors bija ieslēgts. Za---l,-h------l-t--eví------pn---. Z______ h___ b__ t________ z_______ Z-s-a-, h-c- b-l t-l-v-z-r z-p-u-ý- ----------------------------------- Zaspal, hoci bol televízor zapnutý. 0
Viņš palika, kaut gan bija jau vēls. E-te z-s-al,-h-ci ----olo nesk-r-. E___ z______ h___ u_ b___ n_______ E-t- z-s-a-, h-c- u- b-l- n-s-o-o- ---------------------------------- Ešte zostal, hoci už bolo neskoro. 0
Viņš neatnāca, kaut gan mēs bijām norunājuši. Ne--iš---- -oc- s---s- d-h-dli. N_________ h___ s__ s_ d_______ N-p-i-i-l- h-c- s-e s- d-h-d-i- ------------------------------- Neprišiel, hoci sme sa dohodli. 0
Televizors bija ieslēgts. Neskatoties uz to, viņš aizmiga. T-l-v---r-b-l za-nutý- -apr--k -o-- za---l. T________ b__ z_______ N______ t___ z______ T-l-v-z-r b-l z-p-u-ý- N-p-i-k t-m- z-s-a-. ------------------------------------------- Televízor bol zapnutý. Napriek tomu zaspal. 0
Bija jau vēls. Neskatoties uz to, viņš palika. Bo----- nes---o--Na------tom---šte z-st-l. B___ u_ n_______ N______ t___ e___ z______ B-l- u- n-s-o-o- N-p-i-k t-m- e-t- z-s-a-. ------------------------------------------ Bolo už neskoro. Napriek tomu ešte zostal. 0
Mēs bijām norunājuši. Neskatoties uz to, viņš neatnāca. Doho----sm----- N-pr--- --------riši-l. D______ s__ s__ N______ t___ n_________ D-h-d-i s-e s-. N-p-i-k t-m- n-p-i-i-l- --------------------------------------- Dohodli sme sa. Napriek tomu neprišiel. 0
Kaut arī viņam nav autovadītāja apliecības, viņš brauc ar mašīnu. H-ci-ne-á-----čs-- ---u-a-,----é--je-a--o. H___ n___ v_______ p_______ š_______ a____ H-c- n-m- v-d-č-k- p-e-k-z- š-f-r-j- a-t-. ------------------------------------------ Hoci nemá vodičský preukaz, šoféruje auto. 0
Kaut arī iela ir slidena, viņš brauc ātri. Ho-- -e--e-ta--lzká,-j---í---ch-o. H___ j_ c____ k_____ j____ r______ H-c- j- c-s-a k-z-á- j-z-í r-c-l-. ---------------------------------- Hoci je cesta klzká, jazdí rýchlo. 0
Kaut arī viņš ir piedzēries, viņš brauc ar divriteni. Ho-- -e-opi-ý---a-dí n- b-cykl-. H___ j_ o_____ j____ n_ b_______ H-c- j- o-i-ý- j-z-í n- b-c-k-i- -------------------------------- Hoci je opitý, jazdí na bicykli. 0
Viņam nav autovadītāja apliecības. Neskatoties uz to, viņš brauc ar mašīnu. Ne-á-v--i---------k-z- ----i-k tomu -of-r--- auto. N___ v_______ p_______ N______ t___ š_______ a____ N-m- v-d-č-k- p-e-k-z- N-p-i-k t-m- š-f-r-j- a-t-. -------------------------------------------------- Nemá vodičský preukaz. Napriek tomu šoféruje auto. 0
Iela ir slidena. Neskatoties uz to, viņš brauc ātri. Ce-ta je-klzká.-Nap--e- to-u--a--í---k--ýc---. C____ j_ k_____ N______ t___ j____ t__ r______ C-s-a j- k-z-á- N-p-i-k t-m- j-z-í t-k r-c-l-. ---------------------------------------------- Cesta je klzká. Napriek tomu jazdí tak rýchlo. 0
Viņš ir piedzēries. Neskatoties uz to, viņš brauc ar divriteni. J--op-tý.---prie---o-u-jazd- na -i--k--. J_ o_____ N______ t___ j____ n_ b_______ J- o-i-ý- N-p-i-k t-m- j-z-í n- b-c-k-i- ---------------------------------------- Je opitý. Napriek tomu jazdí na bicykli. 0
Viņa nevar atrast darbavietu, kaut arī ir studējusi. Nemôž- ----- žiadne----a-o---)-miest-- ---i--tudova-a. N_____ n____ ž_____ (_________ m______ h___ š_________ N-m-ž- n-j-ť ž-a-n- (-r-c-v-é- m-e-t-, h-c- š-u-o-a-a- ------------------------------------------------------ Nemôže nájsť žiadne (pracovné) miesto, hoci študovala. 0
Viņa neiet pie ārsta, kaut gan viņai ir sāpes. Ne--e k --kár-vi,-ho-- -á bo-e--i. N____ k l________ h___ m_ b_______ N-j-e k l-k-r-v-, h-c- m- b-l-s-i- ---------------------------------- Nejde k lekárovi, hoci má bolesti. 0
Viņa pērk mašīnu, kaut arī viņai nav naudas. K-pu-e --to- -o-i-n-----eni-ze. K_____ a____ h___ n___ p_______ K-p-j- a-t-, h-c- n-m- p-n-a-e- ------------------------------- Kupuje auto, hoci nemá peniaze. 0
Viņa studēja. Neskatoties uz to, viņa nevar atrast darba vietu. Št-do-a--- Na-r--k t-mu--emôže------ (p-a--vné-----s-o. Š_________ N______ t___ n_____ n____ (_________ m______ Š-u-o-a-a- N-p-i-k t-m- n-m-ž- n-j-ť (-r-c-v-é- m-e-t-. ------------------------------------------------------- Študovala. Napriek tomu nemôže nájsť (pracovné) miesto. 0
Viņai ir sāpes. Neskatoties uz to, viņa neiet pie ārsta. M--b---s-i- --p-ie--t-mu-n---e k-l---rov-. M_ b_______ N______ t___ n____ k l________ M- b-l-s-i- N-p-i-k t-m- n-j-e k l-k-r-v-. ------------------------------------------ Má bolesti. Napriek tomu nejde k lekárovi. 0
Viņai nav naudas. Neskatoties uz to, viņa pērk mašīnu. N-m---en----. N---i-k -om---up--- ----. N___ p_______ N______ t___ k_____ a____ N-m- p-n-a-e- N-p-i-k t-m- k-p-j- a-t-. --------------------------------------- Nemá peniaze. Napriek tomu kupuje auto. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + slovāku (1-100) MP3 slovāku (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Jauni cilvēki mācas atšķirīgi no vecākiem cilvēkiem

Bērni iemācas valodu salīdzinoši ātri. Parasti tas pieaugušajiem aizņem vairāk laika. Bet bērni nemācas labāk par pieaugušajiem. Viņi, vienkārši, mācas savādāk. Apgūstot valodu, smadzenēm ir diezgan daudz jāizpilda. Tām jāapgūst vairākas lietas vienlaicīgi. Cilvēkam mācoties valodu, nepietiek vien ar domāšanu. Viņam arī jāiemācas izrunāt jaunos vārdus. Priekš tā, runas orgāniem jāapgūst jaunas kustības. Smadzenēm arī jāiemācas reaģēt dažādās situācijās. Runāt svešā valodā ir izaicinājums. Pieaugušie katrā dzīves posmā apgūst valodu savādāk. 20 un 30 gadu vecumā cilvēkiem vēl ir mācīšanās rutīna. Skola vai studijas nav bijušas tik senā pagātnē. Tādēļ smadzenes ir labi uztrennētas. Tādēļ tas var apgūt svešvalodu ļoti augstā līmenī. Cilvēki vecumā starp 40 un 50 jau daudz ko ir apguvuši. Smadzenes gūst labumu no to pieredzes. Tās var labi savienot jaunu saturu ar vecajām zināšanām. Šajā vecumā tas vislabāk apgūst lietas, kuras jau ir pazīstamas. Piemēram, valodas, kas ir līdzīgas iepriekš apgūtajām valodām. 60 un 70 gadu vecumā, cilvēkiem parasti ir daudz laika. Viņi var bieži vingrināties. Šis īpaši ir nozīmīgs priekšnoteikums apgūstot valodas. Cilvēki gados, piemēram, īpaši labi apgūst svešvalodas rakstību. Katrs var mācīties valodu jebkurā vecumā. Smadzenes arī pēc pubertātes vecuma veido jaunas nervu šūnas. Un to tās dara ar patiesi lielu prieku…