Sarunvārdnīca

lv Veikalā   »   et Kaubamajas

52 [piecdesmit divi]

Veikalā

Veikalā

52 [viiskümmend kaks]

Kaubamajas

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Vai aiziesim uz tirdzniecības namu? L--me -a---m-jj-? L____ k__________ L-h-e k-u-a-a-j-? ----------------- Lähme kaubamajja? 0
Man jāiepērkas. M-----n si--e-st- tegema. M_ p___ s________ t______ M- p-a- s-s-e-s-e t-g-m-. ------------------------- Ma pean sisseoste tegema. 0
Es gribu veikt lielus pirkumus. M----ha--p-lj- -iss--ste--e--. M_ t____ p____ s________ t____ M- t-h-n p-l-u s-s-e-s-e t-h-. ------------------------------ Ma tahan palju sisseoste teha. 0
Kur ir kancelejas preces? Kus ----ür--k-u-ad? K__ o_ b___________ K-s o- b-r-o-a-b-d- ------------------- Kus on bürookaubad? 0
Man vajag aploksnes un vēstuļu papīru. M---on----- -m-ri--e--- -irja-ab---t. M__ o_ v___ ü_______ j_ k____________ M-l o- v-j- ü-b-i-k- j- k-r-a-a-e-i-. ------------------------------------- Mul on vaja ümbrikke ja kirjapaberit. 0
Man vajag pildspalvas un flomasterus. M-l--- ---- ---------a--eid j--m-r-e-ei-. M__ o_ v___ t______________ j_ m_________ M-l o- v-j- t-n-i-l-i-t-e-d j- m-r-e-e-d- ----------------------------------------- Mul on vaja tindipliiatseid ja markereid. 0
Kur ir mēbeles? K-s o- m-----? K__ o_ m______ K-s o- m-ö-e-? -------------- Kus on mööbel? 0
Man vajag skapi un kumodi. Mu-------j----p-- ja k-m-u---. M__ o_ v___ k____ j_ k________ M-l o- v-j- k-p-i j- k-m-u-i-. ------------------------------ Mul on vaja kappi ja kummutit. 0
Man vajag rakstāmgaldu un plauktu. Mu- on -a---k-r-u-uslau-a -- ----------ulit. M__ o_ v___ k____________ j_ r______________ M-l o- v-j- k-r-u-u-l-u-a j- r-a-a-u-i-u-i-. -------------------------------------------- Mul on vaja kirjutuslauda ja raamaturiiulit. 0
Kur ir rotaļlietas? Kus -n ----u--j--? K__ o_ m__________ K-s o- m-n-u-s-a-? ------------------ Kus on mänguasjad? 0
Man vajag lelli un rotaļu lācīti. Mu- -n-va-a-nuk-- j--ka-suk--u. M__ o_ v___ n____ j_ k_________ M-l o- v-j- n-k-u j- k-i-u-a-u- ------------------------------- Mul on vaja nukku ja kaisukaru. 0
Man vajag futbolbumbu un šahu. M-l-on--a---j-l--all- ja mal-mäng-. M__ o_ v___ j________ j_ m_________ M-l o- v-j- j-l-p-l-i j- m-l-m-n-u- ----------------------------------- Mul on vaja jalgpalli ja malemängu. 0
Kur ir darba rīki? K-s o- -öörii-t-d? K__ o_ t__________ K-s o- t-ö-i-s-a-? ------------------ Kus on tööriistad? 0
Man vajag āmuru un stangas. Mul-o---a-a h--m-i- -a-sa-g-. M__ o_ v___ h______ j_ s_____ M-l o- v-j- h-a-r-t j- s-a-i- ----------------------------- Mul on vaja haamrit ja saagi. 0
Man vajag urbi un skrūvgriezi. Mul--- -----p--r- -- kruvi--er-j--. M__ o_ v___ p____ j_ k_____________ M-l o- v-j- p-u-i j- k-u-i-e-r-j-t- ----------------------------------- Mul on vaja puuri ja kruvikeerajat. 0
Kur ir rotaslietas? K---o- eht-d? K__ o_ e_____ K-s o- e-t-d- ------------- Kus on ehted? 0
Man vajag ķēdīti un rokassprādzi. Mul -n-vaj- ----- j- käev-ru. M__ o_ v___ k____ j_ k_______ M-l o- v-j- k-t-i j- k-e-õ-u- ----------------------------- Mul on vaja ketti ja käevõru. 0
Man vajag gredzenu un auskarus. Mul -- vaj----r---- -a kõ---r-ngaid. M__ o_ v___ s______ j_ k____________ M-l o- v-j- s-r-u-t j- k-r-a-õ-g-i-. ------------------------------------ Mul on vaja sõrmust ja kõrvarõngaid. 0

Sievietes valodniecībā ir vairāk apdāvinātas nekā vīrieši!

Sievietes ir tikpat inteliģentas kā vīrieši. Vidēji, abiem ir vienāds intelekta koeficents. Lai gan dzimumu kompetence atšķiras. Piemēram, vīsieši domā trīs dimensijās labāk. Viņi arī labāk atrisina matemātiskos problēmas. Sievietēm, no otras puses, ir labāka atmiņa. Un viņas labāk apgūst valodas. Sievietes pieļauj mazāk pareizraksību un gramatisko kļūdu. Viņām ir arī plašāks vārdu krājums un viņas lasa tekošāk. Un tādēļ, viņas iegūst labākus rezultātus valodu pārbaudījumos. Iemeslas, kādēļ sievietēm labāk padodas valodas, rodams smadzenēs. Vīriešu un sieviešu smadzenes ir atšķirīgi izveidotas. Kreisā smadzeņu puslode atbild par valodām. Šis rajons atbild par valodnieciskajiem procesiem. Neskatoties uz to, sievietes izmanto abas smadzeņu puslodes, apstrādājot valodu. Bez tam, abas smadzeņu puslodes spēj labāk apmainīties ar idejām. Sieviešu smadzenes ir aktīvākas valodas apstrādē. Un sievietes var apstrādāt valodu efektīvāk. Kā smadzenes atšķiras, vēl nav zināms. Daži zinātnieki uzskata, ka tie ir bioloģiski iemesli. Sieviešu un vīriešu gēni ietekmē smadzeņu attīstību. Sievietes un vīrieši ir tādi, kādi tie ir, hormonu dēļ. Citi saka, ka to ietekmē audzināšana vai attīstība. Jo ar meitenēm vairāk runā, un tām vairāk lasa priekšā. Zēni, savukārt, vairāk saņem tehniskas rotaļlietas. Tad ir iespējams, ka mūsu smadzenes veido apkārtējā vide. Kaut gan, noteiktas atšķirības pastāv visā pasaulē. Un bērnus katrā kultūrā audzina atšķirīgi…