Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   ms menyukai sesuatu

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [tujuh puluh]

menyukai sesuatu

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu malajiešu Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? Ada----and- mah- mer-k-k? A_____ a___ m___ m_______ A-a-a- a-d- m-h- m-r-k-k- ------------------------- Adakah anda mahu merokok? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? A-akah--nda -ah---enari? A_____ a___ m___ m______ A-a-a- a-d- m-h- m-n-r-? ------------------------ Adakah anda mahu menari? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? Ada-a--a--a--ahu-b-r-ala---al--? A_____ a___ m___ b______________ A-a-a- a-d- m-h- b-r-a-a---a-a-? -------------------------------- Adakah anda mahu berjalan-jalan? 0
Es vēlos smēķēt. S--a-ma-u --ro---. S___ m___ m_______ S-y- m-h- m-r-k-k- ------------------ Saya mahu merokok. 0
Vai tu vēlies cigareti? A----h--wa- ---u-ro---? A_____ a___ m___ r_____ A-a-a- a-a- m-h- r-k-k- ----------------------- Adakah awak mahu rokok? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. Di----hu-an----eti----i. D__ m______ p______ a___ D-a m-h-k-n p-m-t-k a-i- ------------------------ Dia mahukan pemetik api. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. Sa-a --h-----u--ses--t-. S___ m___ m____ s_______ S-y- m-h- m-n-m s-s-a-u- ------------------------ Saya mahu minum sesuatu. 0
Es vēlos kaut ko ēst. Saya -a-u -aka--s--uat-. S___ m___ m____ s_______ S-y- m-h- m-k-n s-s-a-u- ------------------------ Saya mahu makan sesuatu. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. S-ya ---u --rehat. S___ m___ b_______ S-y- m-h- b-r-h-t- ------------------ Saya mahu berehat. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. Say--m-h--b----n-a---------kepad---nda. S___ m___ b_______ s______ k_____ a____ S-y- m-h- b-r-a-y- s-s-a-u k-p-d- a-d-. --------------------------------------- Saya mahu bertanya sesuatu kepada anda. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. S--a mahu---r--n-a--esu----kep--- -n-a. S___ m___ b_______ s______ k_____ a____ S-y- m-h- b-r-a-y- s-s-a-u k-p-d- a-d-. --------------------------------------- Saya mahu bertanya sesuatu kepada anda. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. Say--ma-- m-nj-m-u- a-d--k- ses--t- -e--a-. S___ m___ m________ a___ k_ s______ t______ S-y- m-h- m-n-e-p-t a-d- k- s-s-a-u t-m-a-. ------------------------------------------- Saya mahu menjemput anda ke sesuatu tempat. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? A-a--h -a-g an-a m------? A_____ y___ a___ m_______ A-a-a- y-n- a-d- m-h-k-n- ------------------------- Apakah yang anda mahukan? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? Ad-ka- a-da-mahu m-num -o--? A_____ a___ m___ m____ k____ A-a-a- a-d- m-h- m-n-m k-p-? ---------------------------- Adakah anda mahu minum kopi? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? A-a---dak-h-anda l-----s-ka m---- te-? A___ a_____ a___ l____ s___ m____ t___ A-a- a-a-a- a-d- l-b-h s-k- m-n-m t-h- -------------------------------------- Atau adakah anda lebih suka minum teh? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. Ka-- ma-u--ul---. K___ m___ p______ K-m- m-h- p-l-n-. ----------------- Kami mahu pulang. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? A--k---k----se--- ma--k-- -e-si? A_____ k___ s____ m______ t_____ A-a-a- k-m- s-m-a m-h-k-n t-k-i- -------------------------------- Adakah kamu semua mahukan teksi? 0
Viņi vēlas piezvanīt. Mer-ka --hu me--uat -ang-il-n. M_____ m___ m______ p_________ M-r-k- m-h- m-m-u-t p-n-g-l-n- ------------------------------ Mereka mahu membuat panggilan. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 malajiešu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.