Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   ms Dalam teksi

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [tiga puluh lapan]

Dalam teksi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu malajiešu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Si-- h-b-n-i-teks-. S___ h______ t_____ S-l- h-b-n-i t-k-i- ------------------- Sila hubungi teksi. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? Be-apa-ah kos-ke s-e-e--k-r-t--ap-? B________ k__ k_ s_____ k_____ a___ B-r-p-k-h k-s k- s-e-e- k-r-t- a-i- ----------------------------------- Berapakah kos ke stesen kereta api? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? B---p--a- -o---- la--nga- ter-a--? B________ k__ k_ l_______ t_______ B-r-p-k-h k-s k- l-p-n-a- t-r-a-g- ---------------------------------- Berapakah kos ke lapangan terbang? 0
Lūdzu, taisni. S-l- t-ru- ke hadap--. S___ t____ k_ h_______ S-l- t-r-s k- h-d-p-n- ---------------------- Sila terus ke hadapan. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. Si-a belok-ka-a--di si--. S___ b____ k____ d_ s____ S-l- b-l-k k-n-n d- s-n-. ------------------------- Sila belok kanan di sini. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Sil--be--- --r--di -ele---. S___ b____ k___ d_ s_______ S-l- b-l-k k-r- d- s-l-k-h- --------------------------- Sila belok kiri di selekoh. 0
Es steidzos. S-ya--e--ej-r---s-. S___ m_______ m____ S-y- m-n-e-a- m-s-. ------------------- Saya mengejar masa. 0
Man vēl ir laiks. Sa-- m--p-n-ai m--a -a--n-. S___ m________ m___ l______ S-y- m-m-u-y-i m-s- l-p-n-. --------------------------- Saya mempunyai masa lapang. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! Si-a mema--u----i- p-rla-an. S___ m______ l____ p________ S-l- m-m-n-u l-b-h p-r-a-a-. ---------------------------- Sila memandu lebih perlahan. 0
Pieturiet te, lūdzu! S-----eg--- -- -ini. S___ p_____ d_ s____ S-l- p-g-n- d- s-n-. -------------------- Sila pegang di sini. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Si-- --n-g--seb--t-r. S___ t_____ s________ S-l- t-n-g- s-b-n-a-. --------------------- Sila tunggu sebentar. 0
Es tūlīt atgriezīšos. S--- -kan--e-b--i-s-b--t-- l--i. S___ a___ k______ s_______ l____ S-y- a-a- k-m-a-i s-b-n-a- l-g-. -------------------------------- Saya akan kembali sebentar lagi. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Sila ber---a-a r-si-. S___ b___ s___ r_____ S-l- b-r- s-y- r-s-t- --------------------- Sila beri saya resit. 0
Man nav sīknaudas. Sa-a -iad- -a-g---c-l. S___ t____ w___ k_____ S-y- t-a-a w-n- k-c-l- ---------------------- Saya tiada wang kecil. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. B-t-l,-s---b-------n-u---n--. B_____ s_________ u____ a____ B-t-l- s-l-b-h-y- u-t-k a-d-. ----------------------------- Betul, selebihnya untuk anda. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Baw---- saya-ke alamat-ini. B______ s___ k_ a_____ i___ B-w-k-n s-y- k- a-a-a- i-i- --------------------------- Bawakan saya ke alamat ini. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Baw-kan-sa-a -e h-tel sa-a. B______ s___ k_ h____ s____ B-w-k-n s-y- k- h-t-l s-y-. --------------------------- Bawakan saya ke hotel saya. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! Baw--a- -ay- ke ---t-i. B______ s___ k_ p______ B-w-k-n s-y- k- p-n-a-. ----------------------- Bawakan saya ke pantai. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 malajiešu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?